Ventas kreisajā krastā, starp diviem tiltiem, jau labi redzamas jaunā sauskravu termināļa aprises. Darbi aktīvi rit kā uz sauszemes, tā arī uz ūdens. Rudens beigās būvniekiem ir jānodod terminālis ekspluatācijā, pēc tam to apdzīvos operators – koksnes pārkraušanas kompānija Ventplac.
Termināļa būvniecībā jau pabeigti hidrotehniskie darbi – izbūvēta piestātnes balsta siena. Noslēgumam tuvojas komunikāciju ierīkošana. Apgaismojuma mastiem jau ir pievienoti elektrokabeļi, atlicis piekārt un pacelt prožektorus. Tagad norit gultnes padziļināšana, kā arī seguma un dzelzceļa ierīkošanas darbi, stāsta ģenerāluzņēmēja kompānijas BMGS pārstāvis, darbu vadītājs Anatolijs Hamickis. Virszemes darbi nedaudz apsteiguši gultnes padziļināšanu un tagad hidrobūvnieki gaida, kad pabeigs darbus uz ūdens, lai varētu uzsākt piestātnes betonēšanu. Gultnes padziļināšanas darbi sākās ar aizkavēšanos zivju nārsta dēļ. Lai paātrinātu padziļināšanu, jau esošajam zemessmēlējam palīgā nāks vēl viens. Galvenos būvdarbus patlaban veic apakšuzņēmēji – kompānijas Variants un Transceltnieks. Lielie pašizgāzēji ved uz būvlaukumu smiltis un šķembas, ceļa ruļļi izlīdzina pamatu cementa un betona klājumam. Transceltnieks ierīko pievedceļus un piestātnes dzelzceļus. Gaida, kad no Igaunijas atvedīs īpašas šķembas, kuras izmantos monolītā cementa un betona kārtas izgatavošanā. Tas ir jaunums tādu objektu būvniecībā, skaidro Hamickis. Ventspilnieki brauca uz Holandi, lai gūtu pieredzi par jaunajām tehnoloģijām, kas tiek izmantotas vājās gruntīs. Atšķiras arī piestātnes konstrukcijas – saskaņā ar Holandes projektu enkuri, kas tur piestātnes sienu, novietoti nevis horizontāli, bet zem leņķa, kas nodrošinās hidrobūves izturību, stāsta Hamickis.
Jūnija vidū vai beigās darbus sāks seši ūdenslīdēji, kuriem 8 metru dziļumā vajadzēs izvietot fašīna matraci un piepildīt to ar akmeņiem, lai pasargātu grunti no izskalošanas pie piestātnes pamatiem, skaidro kompānijas BGS ūdenslīdēju dienesta priekšnieks Aleksandrs Suroveškins. Šī vecā tehnoloģija tiek izmantota joprojām, viņš piebilst. Katru nedēļu objektā notiek darba sanāksmes, kuru laikā operatīvi risina visus aktuālos jautājumus. Termināļa vēlākais nodošanas termiņš – oktobra beigas, pirms aukstā laika iestāšanās. Būvnieki saspringti strādā, lai iekļautos šajā termiņā.
Sauskravu terminālis:
Investīcijas darba vietās un papildu kravās
Sergejs Žodiks, BGS hidrotehnisko darbu vadītājs
Mūsu kompānija ik pa laikam strādā Ventspils ostā. Piedalījāmies 3. naftas muliņa rekonstrukcijā, mazās zvejas ostas būvniecībā un krasta līnijas stiprināšanā pie Ostas kapteiņa dienesta, stiprinājām nogāzes, kad būvēja Apvedtiltu. Tagad kopā ar kompāniju BMGS piedalāmies sauskravu termināļa būvniecībā. Mūsu specializācija ir gultņu padziļināšanas darbi, urbšana un citi tehnoloģiskie darbi, veidojot hidrotehniskās būves. Patlaban veicam gultnes padziļināšanas darbus pie topošā termināļa. Izpildījām aptuveni pusi visu darba apjoma, kas ir ap 230 tūkstošiem kubikmetru grunts. Gultnes padziļināšanu veic kausa zemessūcējs un barža no Vācijas, kas izved izcelto grunti uz jūras izgāztuvi. Vācu partnerus piesaistīja, ņemot vērā darba apjomu un grunts raksturu Ventspils ostā, kā arī nepieciešamību izvest grunti jūrā. Te bija vajadzīga barža, kas izved grunti, kā arī liels darba ātrums, lai nodrošinātu nepieciešamo ražīgumu. Sauskravu termināļa būvniecību uzskatu par labu ieguldījumu jaunu darba vietu izveidē un ostas kravu apgrozījuma palielināšanā. Savukārt tas kļuvis iespējams, pateicoties paceļamajam tiltam, kas faktiski pagarināja ostas lietderīgo teritoriju par 500 metriem. Ventspils ostā ir ļoti labi strādāt, jo šeit pielieto elastīgu politiku, kas ļauj kvalitatīvi veikt darbus, ievērojot visaugstākās prasības.
Eiropas Savienība atbalsta ostas attīstību
Arnis Mazalis, Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks
– Sauskravu termināļa būvniecība ir viens no trīs Ventspils brīvostas pārvaldes projektiem, kuri 2007.–2013. gada plānošanas periodā tiek līdzfinansēti no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Eiropas Savienības finansiālais atbalsts visiem trīs projektiem ir aptuveni 30 miljoni latu. Bez sauskravu termināļa, starp projektiem, kuri saņēmuši Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu, ir arī ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu rekonstrukcija. Šo projektu Ventspils brīvosta īsteno kopš 2010. gada. Trešais projekts– Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstība –, kas saņēmis Eiropas Savienības atbalstu, sastāv no vairākiem objektiem, kas ir dažādās izveides stadijās. Krasta nostiprinājuma izbūve pie Ostas kapteiņa dienesta jau ir pabeigta, bet 12. dziļūdens piestātne atrodas iepirkumu konkursa stadijā – patlaban tiek vērtēti konkursam iesniegtie piedāvājumi no četriem pretendentiem. Savukārt agrāk paredzētā 35. piestātnes būvniecība ir atlikta uz nenoteiktu laiku un tās vietā paredzēta Ventspils brīvostas pārvaldes kuģu stāvēšanas piestātņu (jeb tā saucamā vecā zvejas osta) rekonstrukcija un Ziemeļu mola viļņlauža renovācija. Patlaban dokumenti par izmaiņām projektā tiek saskaņoti attiecīgajās valsts institūcijās.
Piederīgi pārmaiņām ostā
Oskars Zivtiņš, SIA Witteveen+Bos Latviaprojektu vadītājs
Sauskravu termināļa būvniecībā šobrīd vērojama visaktīvākā fāze. Ja pērn notika zemes rakšanas un sagatavošanas darbi, tad tagad jau redzamas jaunā termināļa aprises – uzbūvēta piestātnes atbalsta siena, tiek izbūvēta seguma konstrukcija, uzstādīti apgaismojuma masti. Visi darbi rit pēc grafika. Vislielāko pārsteigumu sagādāja aviācijas bumba, kuru atrada būvlaukumā un veiksmīgi neitralizēja. Šī aviācijas bumba būvdarbus īpaši neaizkavēja. Kompānijai Witteveen+Bos Latvia bija liels pagodinājums projektēt sauskravu termināli. Esam priecīgi apzināties, ka piedalījāmies to trīs objektu projektēšanā, kas saistīti ar ostas teritorijas starp Ventas un Apvedtiltu attīstību. Jo īpaši lepojamies, ka ikvienā no šiem objektiem ir izmantoti jauninājumi, kādu nav nekur citur Latvijā, taču kas plaši tiek izmantoti līdzīgos objektos Holandē. Apvedtilta būvniecības laikā rampas izveidei pirmo reizi izmantoja EPS blokus (vienkārši sauktu par putuplastu). Paceļamais tilts pats par sevi ir unikāls, un mēs esam priecīgi, ka, salīdzinot ar sākotnējo tilta konstrukciju, kas būvēta pagājušā gadsimta 60. gados, šis tilts jau ir pacelts vairāk nekā tūkstotis reižu. Sauskravu termināļa būvniecībā arī izmanto vairākus tehnoloģiskus jauninājumus. Ņemot vērā esošās grunts stāvokli, projekta risinājumā tika paredzēts pilnībā izrakt visu vājas nestspējas grunti, bet tā vietā ieklāt labi drenējošas smiltis, uzberot to par 2 metriem augstāk par nepieciešamo virsmas līmeni, pēc tam dažus mēnešus speciāli gaidīja, veicot monitoringu, kamēr gruntī norisināsies lielākā sēšanās procesa daļa, lai izvairītos no ievērojamas termināļa seguma nosēšanās nākotnē. Ieklājot termināļa segumu, pirmo reizi visā teritorijā (5 ha) tiks izveidota monolīta gandrīz 0,5 m bieza cementbetona kārta; pat ja grunts atlikušo sēšanas procesa rezultātā vēlāk nosēdīsies, tad tas notiks vienmērīgi visā teritorijā un termināļa seguma virsma būs līdzena. Pateicoties šim jauninājumam, termināļa operatoram būs vienkāršāka termināļa uzturēšana.
Kompānija Witteveen+Bos Latvia, kuras meitasuzņēmums atrodas Holandē, Latvijas tirgū darbojas jau 20 gadu, toskait ir piedalījies Ventspils ostas attīstībā un tās infrastruktūras izveidē – ja ne kā galvenais projektētājs, tad kā konsultants vai būvuzraugs. Pirmais līgums ar Ventspils brīvostas pārvaldi tika noslēgts 1995. gadā. Tāpēc ar lepnumu uzskatām sevi par piederīgiem pie daudzām grandiozajām pārmaiņām, kas notikušas Ventspils ostā pēdējos divdesmit gados.
Komentāri (0)