Ostai ir, ko svinēt

Nozīmīgo jubileju Ventspils brīvosta sagaida ne tikai kā tranzītosta, bet kā osta, kas dod nozīmīgu pienesumu pilsētai un tās iedzīvotājiem, esot soli priekšā citiem un domājot par rītdienu. Izdevies īstenot pat tik pārdrošus sapņus, kā pamatu ielikšana pasaulē perspektīvajai informācijas tehnoloģiju, elektronikas nozarei un mašīnbūvei.

750. jubileju Ventspils osta atzīmēs šovasar Jūras svētkos. Par godu tai pašlaik top arī grāmata par ostas vēsturi – no senajiem portus Wynda laikiem, kad osta pirmo reizi minēta Kurzemes ostu dalīšanas grāmatā, līdz pat mūsdienām. Vēsturniece Ingrīda Štrumfa atzīst, ka tāds pilnvērtīgs attīstības posms kā pēdējo divdesmit gadu laikā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz šim Ventspils vēsturē nav bijis un dažādu apstākļu dēļ arī nav bijis iespējams. Taču Ventspils pilsētas un ostas vadība laikmeta dotās iespējas pilnvērtīgi izmantojusi.

Viens no ostu raksturojošiem rādītājiem visos vēstures posmos bijis tieši kravu apgrozījums. Pēc straujā krituma šī gadsimta sākumā, kad naftas vadā no Krievijas politisku apsvērumu dēļ apsīka melnā zelta plūsma, Ventspils ostai tālredzīgi saimniekojot, atkal izdevies tikt uz viļņa. Pērn kravu apgrozījums pieauga, sasniedzot 28,2 miljonus tonnu un par 3,4 miljoniem pārsniedzot plānoto. Lielākoties ostā tiek pārkrautas lejamkravas, tām seko beramkravas, bet savu artavu dod arī ģenerālkravas.

Katra pārkrautā tonna dod ienākumus ne tikai pašiem ostas termināļiem, bet arī brīvostas pārvaldei ostas infrastruktūras attīstībai un ir dzinējspēks ekonomikā, kas termināļu maksāto nodokļu veidā dod ienākumus valsts un pašvaldību budžetā, – par ostas un iedzīvotāju labklājības ciešo saistību atgādina pilsētas domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Turklāt, neskatoties uz to, ka pasaulē kopumā vērojams kravu apgrozījuma kritums, Ventspils ostai arī šī gada pirmajos mēnešos izdevies saglabāt pieaugumu.

Par to, kā mainījusies osta un līdz ar to arī pati pilsēta – jo Ventspils gadījumā tās abas ir cieši saistītas – , liecina ne vien vēsturnieki, pilsētas vizuālais tēls, bet arī statistika. Brīvostā atvēlēta plaša teritorija rūpniecības uzņēmumu attīstībai, un pārvalde gādā par investoru piesaisti tai. Rūpniecības īpatsvars Ventspils tautsaimniecības struktūrā ieņem aizvien nozīmīgāku vietu. Savulaik tas bija tikai 2% no pilsētā saražotā IKP, bet šobrīd ir gandrīz 10%. Šāds pieaugums 10 gadu laikā ir milzīgs solis un nozīmē, ka Ventspils kā pilsēta kļuvusi mazāk atkarīga no politiski ļoti jūtīgā tranzītbiznesa.

Jaunas rūpnīcas un augsto tehnoloģiju nozares uzņēmumi nozīmē arī jaunas darba vietas, turklāt ļoti dažādas – sākot ar zivju kombināta un sveču rūpnīcas strādniekiem, kas maizi pelna, strādājot ar rokām, beidzot ar elektronikas un informācijas tehnoloģiju speciālistiem, kas prot operēt ar skaitļiem, algoritmiem un piedāvā darbu arī augsta līmeņa inženieriem. Pateicoties brīvostas pārvaldes un Ventspils pašvaldības mērķtiecīgi un kopīgi realizētajai industrializācijas politikai, izdevies pat krīzes gados bezdarba līmeni noturēt vienu no zemākajiem valstī.

Jauna lapaspuse vēsturē

Pēc neatkarības atjaunošanas, kad tika pieņemts likums par ostām, zeme, piestātnes un hidrobūves palika pašvaldību īpašumā, bet speciālie pārkraušanas kompleksi tika nodoti privātiem īpašniekiem, kuri nodarbojas ar kravu pārkraušanu. Ostas pārvalde gādā par piestātņu būvniecību, ostas dziļumu nodrošināšanu, būvē pievedceļus un ierīko komunikācijas, atvieglojot komersantam biznesa uzsākšanu. Pēdējo gadu laikā Ventspils ostā darbu sākuši vairāki jauni termināļi – NNVT, graudu, slegtais ogļu pārkraušanas terminālis Baltic Coal Terminal un citi. Paplašināts kālija mēslojumu pārkraušanas terminālis.

No 2000. līdz 2011. gadam Ventspils brīvostas uzņēmumos investēts 361 miljons latu privātā kapitāla, turklāt tās visas ir pārsvarā ārvalstu investīcijas. Vērienīgas investīcijas, piesaistot arī Eiropas Savienības finansējumu, bijušas ostas infrastruktūrā, ko šobrīd var saukt par labāko Latvijā. Līdz ar ostas gultnes padziļināšanu Ventspils var uzņemt jebkuru kuģi, kas var ienākt Baltijas jūrā. Rekonstruēts paceļamais tilts un uzbūvēts Apvedtilts, kā arī prāmju terminālis. Piesaistīti prāmju līniju operatori un darbojas vairākas prāmju līnijas, ik gadu palielinot pārvadājumu apjomu. Turklāt paceļamā tilta atjaunošana pavērusi jaunu lapaspusi Ventspils ostas vēsturē – osta attīstās augšup pa Ventu. Arī pirmā šeit pat Ventspilī ražotā krava – Heimdal Skonto māju moduļi – izvesti cauri tiltam. Šobrīd tiek būvēts sauskravu terminālis, tādējādi paplašinot ostas teritoriju un attīstot akvatoriju starp abiem tiltiem.

Ne tikai vedam, bet arī ražojam

Ventspilī rūpniecība ir visstraujāk augošā visā Latvijā. Apstrādes rūpniecības apjoms Ventspilī 2012. gada laikā pieaudzis pat par 88%. Par nozīmīgākajām apstrādes rūpniecības nozarēm Ventspilī kļuvušas kokapstrāde, metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Liela nozīme rūpniecības attīstībā ir Ventspils brīvostas ieguldījumam infrastruktūrā un mērķtiecīgi realizētajai industrializācijas politikai, kas ļauj konkurēt investīciju piesaistē visā Baltijas reģionā. Pēdējos desmit gados Ventspils brīvostas teritorijā darbu sākuši vairāki lieli rūpniecības uzņēmumi – Ventspils zivju konservu kombināts, Diāna Sveces, Frolli Baltic, Bio-Venta, Kurzemes granulas, Ventspils Andren, Arbo, Ekomājas, Dendrolight Latvija, Malmar Sheet Metal, Bucher Schoerling, Ventspils metināšanas rūpnīca, Heimdal Skonto un vēl citi.

Pašiem savs vefiņš

Ventspils brīvostā darbojas Augsto tehnoloģiju parks, kas gādā par investīciju piesaisti tādām perspektīvām augstas pievienotās vērtības nozarēm kā informācijas tehnoloģijas un elektronika. Kā pirmā no elektronikas nozares uzņēmumiem Ventspilī tika izveidota Ventspils elektronikas fabrika, ko dēvē par vietējo vefiņu. Nesen tika atklāta arī visā Eiropā unikālā EuroLCDs šķidro kristālu ekrānu ražotne, bet šonedēļ līdztekus jau minētajiem uzņēmumiem tiks atklāta Programmēšanas testēšanas laboratorijas 3,5 miljonus vērtā infrastruktūra, kas pavērs jaunas un vērienīgas iespējas strauji augošajai informācijas tehnoloģiju nozarei Ventspilī.

2. labākā pasaulē

Britu laikraksts Financial Times, izpētot vairāk nekā 600 speciālās ekonomiskās zonas (SEZ), Ventspils brīvostas SEZ atzinis par otro labāko pasaulē. Tas ir augstākais vērtējums, kādu ieguvusi kāda no Eiropas SEZ, un apliecinājums Ventspils brīvostas starptautiskajai konkurētspējai.

Ventspils – Baltijas IT centrs

Karstens Vandrups, SIA Latvisoft dibinātājs

Pirms trim gadiem, izvērtējot alternatīvas SIA Latvisoft dibināšanas vietai, mēs meklējām pilsētu ar talantīgiem un kvalitatīvi izglītotiem programmatūras inženieriem, kā arī ar stabilu un pārredzamu vietējo atbalstu biznesa uzsākšanai. Pēc trīs citu Baltijas valstu pilsētu apmeklēšanas nonācām Ventspilī un atradām to, ko bijām meklējuši: ārkārtīgi talantīgus, izglītotus un aizrautīgus programmatūras inženierus, lielisku atbalstu no Biznesa inkubatora vadības puses un prasmīgu vietējo vadītāju. Nekad neesam nožēlojuši savu lēmumu, izvēloties Ventspili un darbojoties Ventspils Augto tehnoloģiju parka paspārnē Ventspils brīvostas ekonomiskajā zonā. Man patiesi sagādā prieku nodarboties ar uzņēmējdarbību tieši Ventspilī, un ceru, ka būs iespēja to turpināt darīt vēl ilgu laiku. Pagājušajā gadā mēs izvietojām Ventspilī arī nelielu mūsu Rīgas elektronikas izstrādes uzņēmuma SIA Baltic Embedded filiāli, kam plānojam izaugsmi. Turpināšu investēt uzņēmējdarbībā Ventspilī, jo ticu šai burvīgajai pilsētai, tās perspektīvām un ar to saistītajām vīzijām. Esmu gatavs iesaistīties diskusijā, piedalīties investoru piesaistē, lai Ventspili veidotu par Baltijas valstu informācijas tehnoloģiju centru.

Iet pareizo attīstības ceļu

Valters Bolēvics, Pārresoru koordinācijas centra konsultants ostu jautājumos

Ja mēs vērtējam Ventspils ostu Latvijas mērogā, tad jāatzīst, ka Ventspils osta iet pareizo attīstības ceļu. Ar to es domāju industriālo teritoriju attīstību, investoru piesaisti. Pārējās Latvijas ostas nav tik aktīvas. Ja runa ir par fiziskiem rādītājiem – ostas dziļumiem, infrastruktūru –, arī šajā ziņā Ventspils osta ir līdere Latvijā. Turklāt šis izvēlētais scenārijs – diversificēt ostas darbību – jau šobrīd parādās ostas apgrozījuma datos. Rīgas ostā vērojams kravu apgrozījuma kritums, jo tā savu darbību balsta lielākoties uz ogļu un naftas tranzītu. Ventspils ir šo risku diversificējusi – un pagaidām kravu apgrozījuma krituma nav. Viens no būtiskiem faktoriem ir brīvostas pārvaldes aktivitāte, un Ventspilī, attīstot industriālo teritoriju, piesaistot investorus, tā ir.