Ventspils vēsturiskā īpatnība, kas veidojusies jau daudzus gadu desmitus un pārdzīvojusi dažādus politiskos laikmetus, ir ostas, rūpnieciskās un dzīvojamās zonas praktiska saplūšana. Tāpēc vēl jo vērtīgāki ir pašvaldības un uzņēmumu labas prakses piemēri, kad biznesa intereses ir sabalansētas ar iedzīvotāju interesēm un apkārtējās vides aizsardzību.
Saņemot mantojumā no padomju ekonomikas savu laiku nokalpojušās iekārtas ostas termināļos, kur pārkrāva bīstamās kravas, pilsētas pašvaldība vērsās pie pasaulē un Eiropā labākās prakses, novēršot rūpnieciskās katastrofas. 1991. gadā Ventspils sāka sadarboties ar Roterdamas Vides aizsardzības aģentūru (Nīderlande). Toreiz visbīstamākais uzņēmums bija amonjaka pārkraušanas un uzglabāšanas komplekss. Un viens no pirmajiem ekoloģiskās situācijas uzlabošanas pasākumiem pilsētā bija riska samazināšanas programma ķīmiskajā terminālī, riska normatīvu ieviešana citos uzņēmumos. 1992., 1996. un 2001. gadā izstrādājot un aktualizējot pilsētas Vides politikas plānu, pašvaldība ieviesa Eiropas Savienības prasības vides aizsardzības jomā pirms Latvijas iestāšanās ES. Savukārt visos lielajos uzņēmumos tika ieviesta vides vadības sistēma ISO 14001.
90. gados Ventspils vienīgā ieviesa uzņēmumu vides aizsardzības licencēšanas sistēmu, kas darbojās kā vienošanās starp uzņēmējiem un pašvaldību. Lai arī juridiska spēka licencēšanai nebija, tā kļuva par savdabīgu rādītāju uzņēmumu attieksmē pret pilsētas un tās iedzīvotāju interesēm. Pilsētā arī tagad ir pozitīvi labas prakses piemēri vides aizsardzības jomā. Risinot vienu no aktuālākajām naftas produktu smaku problēmām dzīvojamajā zonā, kā labas prakses piemēru var minēt SIA Ventamonjaks serviss, kas izmanto naftas produktu tvaiku savākšanas un utilizācijas tehnoloģiju tankkuģu iekraušanas laikā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 2012. gada novembrī apsolīja izstrādāt un pieņemt normatīvo aktu, kurā būtu prasība par kaitīgo tvaiku savākšanu un utilizāciju visiem uzņēmumiem, kas pārkrauj naftas produktus. Ir tehniskās iespējas, lai atrisinātu arī otru aktuālu ekoloģisko problēmu Ventspilī – putēšanu ogļu un graudu pārkraušanas laikā. Uzņēmums Baltic Coal Terminal izmanto slēgto ogļu pārkraušanas tehnoloģiju, tādējādi rādot piemēru, kā rūpīgi jāattiecas pret pilsētas vidi un iedzīvotāju interesēm.
Lielu uzmanību pievēršam vides aizsardzībai
Arnis Janvars, AS Ventamonjaks, SIA Ventamonjaks serviss valdes priekšsēdētājs
AS Ventamonjaks pieder amonjaka pārkraušanas terminālis, tāpēc uzņēmums kopš savas darbības sākuma lielu uzmanību veltījis vides aizsardzības un drošības jautājumiem, kas ir cieši saistīti savā starpā. Kopš 90. gadu sākuma veikti vairāki termināļa riska novērtējumi, kuru rezultātā realizēti virkne pasākumu vides aizsardzības un drošības stāvokļa uzlabošanai. Amonjaka pārkraušana notiek slēgtā ciklā, tāpēc izveidota automatizētā vides monitoringa sistēma, kas kontrolē un reģistrē gaisa piesārņojumu ar amonjaku termināļa teritorijā, regulāri tiek veikta emisijas avotu kontrole un mērījumi ar laboratoriskajām metodēm. Izstrādāts projekts monitoringa sistēmas nomaiņai. Gaisa piesārņojuma samazināšanu nodrošina tehniskie un organizatoriskie pasākumi, liela nozīme ir aprīkojuma tehniskajam stāvoklim. Regulāri notiek bīstamo iekārtu – rezervuāru, tvertņu un cauruļvadu – tehniskās pārbaudes, ko veic licencētā firma TUV Nord Baltik, un novecojušā aprīkojuma nomaiņa pret mūsdienīgiem materiāliem, iekārtām un tehnoloģijām.
AS Ventamonjaks amonjaka pārkraušanas termināli apkalpo SIA Ventamonjaks serviss, kuras darbība ir sertificēta atbilstoši ISO 90001 un ISO 14001 standartu prasībām. Arī Ventamonjaks serviss lielu uzmanību pievērš vides aizsardzības jautājumiem. Apkopojot kontrolējošo organizāciju ikgadējo komplekso pārbaužu rezultātus, neatbilstību un pretenziju pret uzņēmumu vides aizsardzības darbību nav bijis. Kontroles laboratorijas dienests veic gaisa, grunts un notekūdeņu monitoringu, uzrauga drošu tehnoloģisko operāciju veikšanu. Paplašinot ķīmisko produktu nomenklatūru, šā gada 16. aprīlī reģionālā vides pārvalde izsniedza SIA Ventamonjaks serviss B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju. Uzņēmumā tiek izskatītas visas sūdzības un ziņojumi, kas attiecas uz apkārtējo vidi, ko uzņēmuma dispečers var saņemt visu diennakti no iedzīvotājiem, pilsētas vadības, kontrolējošām iestādēm, kā arī uzņēmuma darbiniekiem un klientiem. Pēdējo 5 gadu laikā sūdzības par Ventamonjaka servisa darbību (ķīmisko produktu pieņemšana, uzglabāšana, nosūtīšana) nav saņemtas. Katru gadu tiek veidota atskaite par paveikto darbu vides aizsardzības un kvalitātes jomā un izstrādāts Rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu plāns.
Uzņēmumi nedrīkst kaitēt pilsētai
Jānis Vītoliņš, Ventspils brīvostas valdes loceklis, Ventspils pirmais vicemērs
Ventspils brīvostas vadība, tāpat kā pilsētas pašvaldība, atbalsta uzņēmēju darbību, labi apzinoties, ka daudzi no viņiem ir lieli nodokļu maksātāji pilsētas budžetā un darba devēji ventspilniekiem. Ventspils brīvostas pārvalde rūpējas par ērtas un mūsdienīgas infrastruktūras izveidi ostas kompāniju darbībai un, manuprāt, lieliski tiek galā ar to. Tomēr mēs vienmēr esam bijuši par to, lai uzņēmumu darbība nekaitētu iedzīvotājiem un pilsētvidei. Lai arī gandrīz visi lielākie uzņēmumi un ostas termināļi darbojas Ventspils brīvostas teritorijā, piesārņojošās darbības atļaujas tiem izsniedz un tajās iekļauto nosacījumu, kas garantē iedzīvotājiem pienācīgu dzīves kvalitāti, ievērošanu kontrolē valsts struktūra – reģionālā vides pārvalde, kas pakļauta Valsts vides dienestam un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Ne Ventspils brīvostas pārvalde, ne pilsētas pašvaldība nav tiesiska ietekmēt uzņēmumu piesārņojošo darbību. Savukārt reģionālajai vides pārvaldei nesperot konkrētus soļus, Ventspilī radušās zināmas ekoloģiskās problēmas, no kurām galvenās ir smakas un putēšana. Saskārusies ar tādu situāciju un rūpējoties par saviem iedzīvotājiem, pilsētas vadība kopš pagājušā gada beigām uzstājīgi mēģina piesaistīt atbildīgo augstākā ranga ierēdņu uzmanību apkārtējās vides problēmām Ventspilī. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Jurijs Spiridonovs un Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova šogad trīs reizes atcēluši savu vizīti Ventspilī. Tā arī nesagaidot atbildīgos valsts ierēdņus, nesen pats tikos Rīgā ar valsts sekretāru Aleksandru Antonovu. Mēs apspriedām ekoloģiskās problēmas Ventspilī, kā arī attiecības ar Valsts vides dienestu. Antonovs piekrita, ka šāda situācija nav pieļaujama, un apsolīja šo problēmu novērst. Tāpat gaidām solītās izmaiņas likumdošanā, kas ļautu efektīvāk ietekmēt uzņēmumu piesārņojošo darbību.
Vienlaikus pilsētas vadība turpina dialogu ar uzņēmumiem, kas piesārņo apkārtējo vidi. Tā kā nav iespēju ietekmēt pastāvošo uzņēmumu piesārņojošo darbību, pilsētas dome var vienkārši nepieļaut jau esošās darbības paplašināšanos vai jaunas darbības izveidi, ja tā var pasliktināt ekoloģisko situāciju pilsētā. Balstoties uz pilsētas Saistošajiem noteikumiem par pilsētas administratīvās teritorijas plānošanu un apbūvi, Ventspils domes Vides aizsardzības komisija pieņēma negatīvu lēmumu saistībā ar uzņēmumu «Ventspils nafta» termināls un Ventbunkers jaunajiem investīciju projektiem. Tieši šie uzņēmumi jau gadiem nevar vienoties savā starpā, lai uzstādītu rekuperācijas iekārtu naftas produktu kaitīgo izmešu savākšanai un uztilizācijai, iekraujot kravas tankkuģos. Tāds pats negatīvs lēmums pieņemts arī saistībā ar Ventspils zivju konservu kombināta projektu. Mēs uzskatām, ka minētajiem uzņēmumiem vispirms ir jāatrisina un jānovērš pastāvošās ekoloģiskās problēmas pilsētā, kas radušās to darbības rezultātā, bet tikai pēc tam jādomā par darbības paplašināšanu vai jaunas ražotnes izveidi.
Komentāri (0)