Unikāls ostas un pilsētvides objekts

Ventspilnieki ievērojuši, ka pēdējā laikā tiltu paceļ ne tikai naktī, bet arī dienā. Līdz šim tiltu pusnaktī no sestdienas uz svētdienu pacēla, lai tādējādi uzturētu tilta celšanas mehānismus darba kārtībā. Jau tolaik tilta pacelšana bija kļuvusi par izklaidi daudziem ventspilniekiem, kuri, neraugoties uz vēlo vakara stundu, brauca vērot tiltu būvniecības tehnikas sasniegumus. Sākoties gultnes padziļināšanas darbiem starp paceļamo tiltu un Apvedtiltu, Ventas tiltu sāka pacelt arī diennakts gaišajā laikā – lai darbu veikšanas vietai varētu piekļūt zemessmēlējs Dzelme, kas padziļināja gultni pie 53. piestātnes. Reizēm tiltu pacēla trīs četras reizes dienā, stāsta Ventspils ostas kapteinis Arvīds Buks. Lai lieki netraucētu iedzīvotājiem un autobraucējiem, tiltu nepaceļ laikā no plkst. 7.00 līdz 9.00, no 11.30 līdz 13.30 un no 16.00 līdz 18.00, kad ventspilnieki dodas uz darbu, pusdienās un mājās no darba, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldes Kuģošanas atbalsta dienesta vadītājs Normunds Kornijanovs. Lai palaistu Dzelmi uz padziļināšanas darbu vietu, tiltam jābūt paceltam apmēram 20 minūtes, bet precīzi pacelšanas laikus grūti paredzēt, skaidro Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Arnis Mazalis.

Savukārt šonedēļ tiltu pacels, lai dotu ceļu uz 53. piestātni pirmajam kuģim, kas ieradīsies pēc uzņēmumā Heimdal Skonto Latvia saražotājiem māju moduļiem. Maijā, kad ostā sāks strādāt padziļināšanas tehnika, kas veiks gultnes padziļināšanas darbus pie jaunbūvējamās sauskravu termināļa piestātnes ostas akvatorijā starp tiltiem, iespējams, tiltu pacels vēl biežāk.

Un tomēr tilta pacelšana kļuvusi par īstu šovu ventspilniekiem un mūsu pilsētas viesiem. Kamēr pacelts tilts, Ventas otrā krastā var nokļūt, izmantojot Apvedtiltu. Tomēr tie šoferi, kas nesteidzas, brīvprātīgi stāv rindā un, izkāpuši no savām mašīnām, fotografē pacelto tiltu, savos iespaidos dalās Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs.

Ventspils paceļamais tilts pilsētas viesu uzmanību piesaista arī ar savu neparasto apgaismojumu. Uz tilta ir uzstādīts aptuveni 1000 kontrolējamo gaismas elementu. Neparasta forma ir tilta laternām. Tādas pašas laternas ir uzstādītas uz Valmieras Gaujas tilta, kuru nodeva ekspluatācijā pēc rekonstrukcijas pagājušā gada beigās. Pateicoties apgaismes laternu dizainam, Valmierā rekonstruētais tilts ieguvis neoficiālu nosaukumu Boķa ribas – par godu pašreizējam Valmieras mēram Inesim Boķim. Daudzi valmierieši uzskata, ka viņu tilts pār Gauju nav nekas cits kā Ventspils tilta atdarinājums. Savukārt ventspilnieku vidū tilta laternas sauc par vaļa ribām.

Tilta apgaismojums

• dizains – Valoa Design Oy (Somija)

• inženiertehniskā projektēšana – Witteveen+Bos (Nīderlande)

• izpildījums – ArkiLED un SZMA-V (Latvija)

Vieta koksnei un nelielām kravām

Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs

– Mēs ļoti rūpīgi esam izpētījuši iespējamo ostas attīstību starp tiltiem. Protams, par to nemaz nevarētu būt ne runas, ja nebūtu uzbūvēts paceļamais tilts. Saskaņā ar pilsētas un ostas attīstības plāniem Ventspilī paceļamais tilts jau tika uzbūvēts. Pateicoties tam, radās iespēja būvēt sauskravu termināli Ventas kreisajā krastā. Aprēķins veikts tā, ka jaunais terminālis būs galvenā koku osta Ventspilī. Turklāt šeit pārkraus arī citas nelielas kravas, kuras pārvadās salīdzinoši nelieli kuģi ar nelielu iegrimi. Ja kreisajā krastā turpināsies māju būvniecības moduļu ražošanas attīstība, tad, iespējams, ar laiku paredzēsim arī tur rekonstrukcijas darbus, lai uzlabotu pieeju Ventai. Iespējama attīstība starp tiltiem arī labajā krastā. Taču pirms līdzekļu ieguldīšanas ir jābūt skaidrai kravu bāzei, kas tiks pārkrautas šajā rajonā. Ja neskaita koku ostu, tad abu krastu attīstību starp tiltiem noteiks industrijas attīstība, toskait pārstrādes uzņēmumu, kas varēs tepat pārkraut arī savu preci, sūtot patērētājiem, attīstība. Vienlaikus lielajos termināļos atbrīvosies vieta masveida kravām, kuru šobrīd aizņem, piemēram, koksne.

Termināļus izbūvēs abos krastos

Igors Udodovs, Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs

– Savulaik holandiešu kompānija Tebodin izstrādāja Ventspils brīvostas attīstības tehniskos risinājumus. Pētnieki nonāca pie secinājuma, ka Ventspils osta varētu attīstīties divos virzienos – tuvākā nākotnē bija paredzēta teritorijas aiz Ventas tilta attīstība, tālākā perspektīvā – attīstība ziemeļu virzienā jeb tā saucamās Ziemeļu ostas būvniecība. Ostas teritorijas aiz Ventas tilta attīstība ir ne tik dārga kā Ziemeļu ostas izbūve. Lai gan patiesībā arī šī attīstības virziena īstenošanai vajadzēja pietiekami lielas investīcijas – sākumā vajadzēja uzbūvēt Apvedtiltu, pēc tam rekonstruēt Ventas tiltu, kas kļuva paceļams. Tomēr ar to vēl darbi nebeidzās. Tagad vēl ir jāuzceļ piestātnes un jāpadziļina Ventas gultne starp diviem tiltiem, lai tur varētu ienākt kuģi ar pietiekami lielu iegrimi. Ventspils brīvostas pārvalde soli pa solim veic šos darbus. Jau ir zināms, ka kreisajā krastā taps sauskravu terminālis un attīstīsies rūpnieciskā ražotne, savukārt labajā krastā varētu uzcelt universālo kravu pārkraušanas termināli. Piestātni universālajam terminālim paredzēts izbūvēt pirms paceļamā tilta, bet termināļa pievedceļi līdz piestātnei ies zem tilta. Patlaban tiek būvētas piestātnes topošajam sauskravu terminālim, kā arī padziļināta Ventas gultne, lai no jau esošajām piestātnēm varētu transportēt māju moduļu ražotnes produkciju. Rūpnīcas vajadzībām pietiek ar pašreizējās piestātnes parametriem. Protams, caur paceļamo tiltu nevarēs iziet cauri Panamaksa klases kuģi, t.i., tādi, kādus mēs šodien redzam pie ogļu termināļa. Tomēr kanāla platums ir pilnīgi pietiekams tiem kuģiem, kas varēs uzņemt koksni un māju moduļu ražotnes produkciju.