Ņem piemēru no brīvostas arodbiedrības

Jāatzīmē, ka pērn Ūdens Transporta darbinieku Arodbiedrību Federācijas (LŪTAF) reģionālais pārstāvis Ventspils brīvostas pārvaldei pasniedza balvu par labāko koplīgumu ar darbiniekiem, novērtējot darba devēja interesi un attieksmi pret darbiniekiem. Īpaši tika novērtēts tas, ka darbinieki tiek sūtīti uz apmācībām, kā arī tiek atbalstīta un finansēta arodbiedrības dalība starptautiskās aktivitātēs un semināros.

Ventspils brīvostas arodbiedrības organizāciju vada loču kuģa maiņas kapteinis, vecākais mehāniķis Olivers Kronbergs, kurš ir aktīvs Latvijas darba ņēmēju interešu aizstāvis, LŪTAF pārstāvis un vadītājs Ventspilī. Tieši šī iemesla dēļ pie viņa pēc konsultācijas vēršas arī citu uzņēmumu pārstāvji. Savukārt Ventspils brīvostas darbinieku arodbiedrība ir LŪTAF, kā arī Eiropas un Starptautiskās Transporta darbinieku federācijas arodbiedrību savienības pārstāvji. Kronbergs stāsta, ka galvenais arodbiedrības uzdevums ir sekot līdzi tam, vai tiek izpildītas sociālās garantijas, ievēroti valsts noteikumi un likumi.

«Jāatzīst, ka brīvostā tiešām ir ļoti pretimnākoša vadība, praktiski nekad nav bijis nekādu konfliktsituāciju,» atklāj Kronbergs, vienlaikus piebilstot, ka arī arodbiedrības pārstāvji cenšas ievērot zelta likumu – tiekties pēc uzlabojumiem, bet tajā pašā laikā neizvirzīt darba devējam neizpildāmas prasības. Ir tāds maldīgs priekšstats, ka arodbiedrībai jābūt neapmierinātai un jāceļ tracis. Tas nenoved pie attīstības un sadarbības. «Mēs vienmēr uzsveram, ka esam sociālie partneri, posms, kas satuvina darba devēju ar ņēmēju.» Jāsaka godīgi, padomju laika sistēma sabojājusi priekšstatu par arodbiedrību būtību. Reālajā dzīvē arodbiedrības tiek finansētas no biedru naudām, veic sarunas ar darba devēju, iesaistās likumdošanas iniciatīvā sadarbībā ar citiem sociālajiem partneriem. Līdzekļi tiek tērēti konsultantu, juristu algošanai, mājaslapas uzturēšanai, ceļu izdevumu segšanai u.tml., bet nevis kā padomju laikos – atpūtai Krimas kūrortos, smejas Kronbergs.

Tas ir darbs, tādēļ pagaidām Latvijā arodbiedrību kustība vēl ir bērnu autiņos, cilvēki grib ieguvumus, bet nevēlas ziedot savu laiku un naudu, iesaistoties tās darbībā. «Tā arī pie mums, brīvostā, lai arī ir ļoti labs koplīgums, labs sociālais nodrošinājums, arodbiedrībā iesaistījušies tikai mazliet vairāk nekā sešdesmit darbinieku,» skaidro Kronbergs. Taču tos ieguvumus, ko panāk arodbiedrība, bauda visi darbinieki. Tomēr brīvostas darbinieku arodbiedrībā ir pārstāvētas visas struktūrvienības.

Jautāts, kādēļ tomēr būtu jāiesaistās, Kronbergs min piemēru, uzdodot pretjautājumu: kādēļ pilsētā vajadzīga municipālā policija, ja mums ir Valsts policija? «Drošības nekad nevar būt par daudz. Jā, ir darba likums, darba līgums, kas ir saistošs, bet koplīgums, arodbiedrība dod papildu sociālo drošību un aizsardzību dažādās situācijās, tostarp darbinieku atlaišanas gadījumā,» skaidro Kronbergs. Tāpat darbība arodbiedrībā un starptautiskie kontakti dod papildu informāciju, pieredzi un iespējas. Viņš atklāj, ka, ja viss norisināsies, kā bijis iecerēts, arodbiedrība šogad Ventspilī organizēs starptautisku dokeru semināru, pulcējot šīs profesijas pārstāvjus no daudzām valstīm.