Stāsta par Ventspili Japānā

Valsts premjera Valda Dombrovska oficiālās vizītes laikā Japānā Udodovs tikās ar uzņēmējiem, tostarp Japānas grandiem, piemēram, ar Mitsubishi vadības pārstāvjiem.

Japānu varētu interesēt SEZ

Udodovs atklāj, ka Japānas vizītē tika pārstāvētas visas Latvijas lielākās ostas, neslēpjot, ka viens no galvenajiem uzdevumiem bija noskaidrot, kādēļ Mitsubishi savulaik izvēlējās savas kravas transportēt caur Tallinas ostu, nevis Latvijas transporta koridoru, kuram, izvērtējot visus faktorus, vajadzētu būt ne sliktākam. «Tas, ko izdevās panākt, ir, ka no šīs megakorporācijas augstākās vadības tika saņemts apstiprinājums atkārtoti izvērtēt Latvijas transporta koridora piedāvājumu,» informē Udodovs. Sadarbībā ar Japānu tas jau vērtējams kā būtisks solis uz priekšu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tikai šādās oficiālās valsts vizītēs ir iespēja tikties ar lielo uzņēmumu vadības līmeņa cilvēkiem un nodot informāciju par iespējām Ventspils ostā; otrkārt, Japānas uzņēmēji biznesa komunikācijā un lēmumu pieņemšanā ir ļoti apdomīgi – dialogs veidojas lēni.

Japāna ilgus gadus, faktiski kopš septiņdesmitajiem gadiem, ir bijusi pasaules attīstītākā valsts ar ļoti kvalitatīvu, bet salīdzinoši dārgu ražošanu, atzīmē Udodovs un atbild uz jautājumu, kāds sakars Ventspils ostai būtu ar Japānas ekonomisko attīstību: «Japānas autobūves uzņēmumi pirms dažiem gadiem Kalugā (Maskavas reģionā) ir izveidojuši jaunas autobūves rūpnīcas. Vairāk nekā 50% no piegādēm nāk no Japānas caur Baltiju. Lai arī Japānā uzņēmējdarbības vide ir ļoti augstā līmenī, kvalitātei ir sava cena – tā ir dārga. Arī transportēšanas izmaksas šīs summas tikai kāpina,» stāsta Udodovs un piebilst, ka vērtīga informācija, kas tika iegūta vizītes laikā ir tā, ka, Mitsubishi nolēmis palielināt ražošanas jaudas, kā arī meklē detaļu piegādātājus Krievijas rūpnīcām Austrumeiropā. Tas nozīmē, ka «mums jātiek līdzi viņu piegādātājiem un jāstrādā pie tā, lai viņus sasniegtu informācija par Ventspils speciālās ekonomiskās zonas priekšrocībām,» uzsver Udodovs. «Tas ir darbs, kas tagad būtu jādara un kuru mēs noteikti darīsim,» apgalvo Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs.

Afganistāna – iespēju zeme

Vēl pirms vizītes Japānā Udodovs Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālās vizītes laikā tikās arī ar Afganistānas uzņēmējiem un valdības pārstāvjiem. Viņš uzsver, ka nesenās karadarbības un aizvien vēl pastāvošo militāro konfliktu izpostītā valsts pamazām atgūstas, kas nozīmē, ka aktivizējas uzņēmējdarbība, tiek apgūti valsts dabas resursi, ģenerējot kravas, kas tiks sūtītas uz citām valstīm. Ventspils brīvostas pārvaldes interese ir piesaistīt nemilitāro kravu plūsmu arī Ventspils ostai.

«Afganistānā tika rīkota pirmā Latvijas uzņēmēju vizīte,» stāsta Udodovs, vienlaikus daloties iespaidos par situāciju aizvien nedrošajā reģionā. Šobrīd caur Baltiju uz Afganistānu tiek sūtītas galvenokārt nemilitārās kravas, kuras domātas tur esošās NATO armijas nodrošināšanai ar nepieciešamajiem resursiem (pārtika, sadzīves preces). Taču ES cenšas atbalstīt Afganistānu pēckara periodā, ieviešot dažādus muitas atvieglojumus, tāpat sarosījušies jau pirmie drosmīgie uzņēmēji. «Jāsaka, ka tie uzņēmēji, kas jau šobrīd mēģina strādāt ar šīm valstīm, patiesībā zināmā veidā ir varoņi, jo viņi riskē ar savu dzīvību. Piemēram, 2011. gadā vienā no drošākajām Kabulas viesnīcām iebruka teroristu grupējums un nogalināja lielāko daļu viesnīcas viesu, tai skaitā uzņēmējus no Eiropas. Tāda ir situācija Afganistānā pagaidām, bet pamazām tā uzlabojas un skaidrs, ka nākotnē būs iespējas jauniem tirgiem un kravām, tādēļ ir jāmēģina uzturēt kontaktus ar Afganistānas biznesa aprindām,» par tālredzības un ilgtermiņa domāšanas nepieciešamību stāsta brīvostas pārvaldes pārstāvis.

Tādēļ notikusi tikšanās ar Afganistānas Satiksmes ministrijas pārstāvjiem un jau aktīvajiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar kravu transportēšanu, sūtot uz citām valstīm, piemēram, augļus, dārzeņus, riekstus. Jāpiebilst, ka valsts ir bagāta arī ar marmora raktuvēm, līdz ar to nākotnē eksporta apjomi Afganistānai varētu būt vērā ņemami. Afganistānai nav izejas uz jūru. Ja nākotnē attīstās kādu preču grupu eksports uz Eiropu, īpaši Ziemeļeiropu, tad mums, protams, ir interese, lai tas notiek caur Ventspili, tādēļ arī ir svarīgi turēt roku uz pulsa un atgādināt par Latvijas ostām, uzsver brīvostā.

Jāatzīmē, ka nākamajā nedēļā brīvostas pārstāvji piedalīsies TransRussia izstādē Maskavā, kā arī dosies uz konferenci Kopenhāgenā, kurā starptautiskā projekta Amber Coast ietvaros tiks prezentēti rezultāti pētījumam par transporta koridoru iespējām Baltijas jūras Austrumu un Dienvidu reģionā. Lai uzlabotu reģiona konkurētspēju transporta tirgū, pētījumā sadarbojas Latvijas, Lietuvas, Vācijas, Dānijas, Polijas un Baltkrievijas ostas.