Vadāja no reida uz krastu

Patlaban Jevgeņijs Baškinovs vada Ostas pensionāru biedrību, viņš arī pats jau sen kā devies pelnītā atpūtā. Jevgeņijs ostā nostrādājis 35 gadus, īsi pirms došanās pensijā 1990. gadā vairākus gadus bijis matrozis uz pasažieru kuģīša Horizonts. Kutera galvenais uzdevums bija pārvadāt pasažierus no kuģiem, kas stāvēja reidā, uz krastu un atpakaļ. Toreiz ostā ienāca vairāk kuģu nekā tagad, jo tie bija ar mazāku kravnesību. Gadījās, ka reidā vienlaikus varēja būt 10 kuģi, atceras Baškinovs. Jūrnieki ļoti gaidīja, kad varēs ienākt ostā, taču nokāpt krastā viņi nevarēja ātrāk, iekams kuģis nebija pārbaudīts. «Izmantoja mūsu palīdzību – lūdza, lai mēs nogādājam uz kuģa ostas vadības pārstāvjus, robežsargus, muitniekus un citas pārbaudošās iestādes,» stāsta Baškinovs. Horizonts nogādāja uz kuģa oficiālos pārstāvjus, bet atpakaļ uz krastu kopā ar viņiem veda arī kuģa komandu. Savukārt vakarā tas pats Horizonts nogādāja kuģa komandu atpakaļ uz kuģa. Horizonts veda arī produktus kuģiem, kas stāvēja reidā. Reiz no šūpošanās viļņos notrūka trose, ar kuru Horizonts bija piestiprināts pie kuģa. Metāla troses gals trāpīja matrozim Baškinovam tieši pa seju. Par laimi, nekādu nopietnu traumu vīrietis neguva, tikai sieva no rīta, kad Baškinovs atgriezies mājās no maiņas, uzreiz nav noticējusi, ka tā ir ražošanas trauma. Horizonts vadāja uz darbu arī Ventspils zivju konservu kombināta darbiniekus, kad uzņēmuma kuģi remontēja. Kuģa stāvvieta bija aiz Ventas tilta. 90. gados Horizontu nodeva Ventspils jahtklubam, bet pēc kluba slēgšanas nosūtīja uz Rīgas jahtklubu, stāsta Baškinovs.

Glāba kuģus, izcēla no jūras mīnas

Lielu daļu savu darba mūža Jevgeņijs Baškinovs pavadījis... zem ūdens. Pirms pārvadāt pasažierus no kuģiem uz krastu (un otrādi), ostinieks daudzus gadus nostrādāja par ūdenslīdēju, pavadot zem ūdens pavisam aptuveni 12 tūkstošus stundu.

50. un 60. gados, kad Baškinovs strādāja ostā par ūdenslīdēju, ostas teritorijas gultnē vēl bija palikušas Otrā pasaules kara laika mīnas. Īpaši bīstamas mīnas kļuva, kad veica gultnes padziļināšanas darbus pirms jaunu piestātņu un naftas muliņu izbūves. Pēc tam, kad reiz kuģis uzsprāga tieši uz mīnas ostā, sākās nopietna gultnes izpēte. Arī ūdenslīdējam Baškinovam vajadzēja izcelt mīnas. Ziemeļu mola ārējā pusē ūdenslīdēji atrada mīnu, kuru paceļot nācās riskēt ar savu dzīvību, atceras veterāns.

Ūdenslīdēji piedalījušies arī glābšanas darbos. Reiz priekšostā Zviedrijas kuģis gaidīja pie bojas, kad norims vētra. No kuģa korpusa sitieniem pret boju radās caurums. Baškinovs piedalījās gan glābšanā, gan kuģa remontā. Tomēr vislielākās prēmijas par šo glābšanas operāciju saņēma priekšniecība, ar smaidu atceras veterāns. Netālu no Užavas nogrima neliels somu sauskravas kuģis, kas pārvadāja dēļus. Ūdenslīdēji apskatīja nogrimušo kuģi, taču tā arī neatrada kuģa komandas locekļu mirstīgās paliekas. Iespējams, viņiem kaut kādā brīnumainā veidā izdevies izglābties. Pie pašiem jūras vārtiem reiz uz sēkļa uzskrēja sauskravas kuģis, kas veda uz Ventspili akmeņogles. Komandu evakuēja, bet kuģis, viļņu sadragāts, salūza. To vajadzēja uzspridzināt un izcelt pa daļām, stāsta veterāns. Kuģa dibens joprojām guļ jūras dzelmē pie Ziemeļu mola, pieļauj Baškinovs. Kamēr strādājis par ūdenslīdēju, izcēlis no ūdens 15 noslīkušus cilvēkus. Savukārt maksimālais dziļums, kādā Baškinovs ir iegremdējies jūrā, ir 50 metru.