Kravu īpašnieki balso par Latvijas ostām

Kad fakti nesaskan ar ārvalstu investoru viedokli

Vispirms S. Sondore-Kukule kritizēja ostu darbību, it kā pamatojoties uz ārvalstu uzņēmēju pausto viedokli. Tomēr fakti apstiprina pretējo. Vismaz attiecībā uz Ventspili. No 2000. līdz 2011. gadam Ventspils brīvostas uzņēmumos investēts 361 miljons latu privātā kapitāla, turklāt tās visas pārsvarā ir ārvalstu investīcijas. Starp lielākajiem ārvalstu investīciju uzņēmumiem nosaucami SIA Baltic Coal Terminal, SIA Bucher Schoerling Baltic, SIA Noord Natie Ventspils Terminals, SIA Malmar Sheet Metal, SIA Ventspils Grain Terminal, SIA Diana Sveces, SIA HBSI Production u.c. Ventspils uzņēmumu pamatkapitālā reģistrētas tiešās investīcijas no 32 ārvalstīm. Ventspilī ārvalstu tiešo investīciju apjoms uz vienu iedzīvotāju sastāda 3213 latu, t.i., par 33,5% vairāk nekā vidēji Latvijā.

Datu interpretācija par Tallinas ostu ir maldinoša

Reformu partijas pārstāvji jau ilgāku laiku publiskajā telpā piesauc Tallinas ostu kā paraugu peļņas izlietošanā. Arī S. Sondore-Kukule raidījumā šo pozīciju uzturēja, apgalvojot, ka Tallinas osta valsts budžetā dividendēs iemaksājusi 40 miljonus eiro. Šī informācija ir nepatiesa. Tallinas ostas finanšu pārskatā redzams, ka 42,7 miljoni eiro bija Tallinas ostas kopējā peļņa 2011. gadā, no kuras dividendēs valstij samaksāti 20 miljoni, bet vēl 5,3 miljoni – dividenžu nodokļos.

Tai pašā laikā Tallinas osta ES fondu līdzekļu un valsts dotāciju veidā no Igaunijas valsts saņēmusi atpakaļ turpat 22 miljonus eiro. Tātad, no vienas puses, osta maksā valstij dividendes, bet, no otras puses – valsts atbalsta ostas darbību ar valsts un ES fondu līdzekļiem.

Jāatzīmē, ka Tallinas ostas peļņas struktūra nav salīdzināma ne ar vienu no Latvijas ostām, jo lielu daļu Tallinas ostas ienākumu veido prāmju pasažieru maksa un ienākumi no elektroenerģijas pārdošanas, ar ko nenodarbojas ostu pārvaldes Latvijā. Nevienai no Latvijas ostām nav iespējams piesaistīt tik lielu pasažieru prāmju plūsmu kā Tallinai, pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam, galvenokārt Somijas tuvumam. Ar šo apstākli nekad nevarēs konkurēt Latvijas ostas.

Vērtējot Ventspils brīvostas, Klaipēdas un Tallinas ostas kravu apgrozījumu uz vienu hektāru platības, kas tiek izmantota ostas darbības nodrošināšanai, Valsts kontrole konstatēja, ka Ventspils brīvostas efektivitātes rādītāji ir par 28%–32% augstāki nekā Klaipēdas un par 40%–42% augstāki nekā Tallinas ostai.

Saskaņā ar likumu Latvijas ostu peļņa tiek novirzīta ostu attīstībai, tie ir ļoti apjomīgi infrastruktūras projekti, kas prasa milzīgus finanšu resursus, bez tiem ostas nevarētu uzturēt savu konkurētspēju. Šādas investīcijas jau veic arī Tallinas osta.

Objektīvie un neobjektīvie vērtējumi

Raidījumā tika noniecināti arī Financial Times pētījuma rezultāti, kurā Ventspils osta ierindota augstajā 2. vietā starp ostām, kas strādā kā speciālās ekonomiskās zonas, un 7. vietā kopumā.

Sondore-Kukule maldīgi uzskatīja, ka ostas pašas maksājušas par dalību pētījumā. Tas neatbilst patiesībai. Žurnāls fDi Magazine ir respektabla britu finanšu laikraksta Financial Times meitasuzņēmums, kas jau ilgus gadus specializējas dažādu ekonomikas tendenču izvērtēšanā. Izdevums piesaista atzītu ekspertu grupu, kas, gan ar savu personīgo, gan Financial Times zīmola vārdu parakstot rezultātus, apliecina to nozīmīgumu.

Piedalīšanās brīvo ekonomisko zonu izvērtējumā ir brīvprātīga un bez jebkādas maksas.Acīmredzot jāpaskaidro, ka speciālā ekonomiskā zona ir teritorija ar atvieglotu nodokļu režīmu un šis statuss nebūt nav visām ostām pasaulē. Šāda statusa nav raidījumā pieminētajām lielākajām Rietumeiropas un ASV ostām, tāpēc tās pētījumā nemaz nevarēja piedalīties. Tomēr vērts akcentēt, ka Klaipēdas osta, ko bieži Reformu partija min kā paraugu Ventspilij, atrodas 39. vietā.

Savukārt kā objektīvos pētījumus S. Sondore-Kukule piedāvā Pasaules ekonomikas foruma publicēto Loģistikas indeksu un Globālo konkurētspējas indeksu. Piemēram, pēc pēdējā Latvijas ostu infrastruktūras vērtējums ir 51. vietā (Igaunija – 18. vietā, Lietuva – 44. vietā). Patiešām skan diezgan šokējoši. Bet, pirms kārtējo reizi noniecināt nacionālo biznesa vidi, kas lielā mērā atstāj iespaidu arī uz starptautisko investoru piesaisti, aicinām arī iedziļināties paša indeksa tapšanas metodoloģijā.

Gribam vērst uzmanību uz faktu, ka pētījuma datu pamatā nav salīdzināmi valstu rādītāji, bet gan aptauja par to, ko domā atsevišķi uzņēmumu pārstāvji vai ierēdņi par biznesa vidi savā valstī. Tātad nevis uz izmērāmiem faktiem un lielumiem balstīts salīdzinošais indekss, bet gan viedokļu aptauja. Ekonomikas foruma publicētais konkurētspējas indekss norāda uz katras valsts uzņēmēju subjektīvo ekonomikas vides pašvērtējumu.

Turklāt fakti runā paši par sevi un ir tiešā pretrunā ar konkurētspējas indeksu. Ja Latvijas ostu infrastruktūra ir sliktāka nekā Igaunijas un Lietuvas ostu infrastruktūra, kāpēc tieši Latvijas ostām izdevies piesaistīt visvairāk kravu, kāpēc Latvijas ostās ir kravu pieaugums, bet Lietuvā un Igaunijā – kritums? Kas ir ticamāk – ka kravu īpašnieki izvēlas sliktāko vai ka objektīvais pētījums nemaz nav pilnībā objektīvs?

Kopumā novērtējam politiķu un mediju interesi par Latvijas ostu darbību, kas visumā nozīmē izpratni par ostu nozīmīgo ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. 

Imants Sarmulis,

Ventspils brīvostas pārvaldnieks