1. naftas muliņš paliks vien vēsturē

Projekts ir laikietilpīgs un vērienīgs, jo no ostas jāizved un pēc tam jāattīra liels daudzums ar naftas produktiem piesārņotas grunts.Kā stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Arnis Mazalis, iepirkuma konkurss ir noslēdzies, līgums noslēgts un drīzumā tiks uzsākti demontāžas darbi. Tie uzticēti pilnsabiedrībai LNK Industries Eko, kas iepirkuma konkursā piedāvāja zemāko līgumcenu (Ls 4 159 132), taču līdztekus tam brīvostas pārvalde piesaistījusi arī būvuzraugus, kas sekos līdzi, lai nojaukšanas darbi noritētu saskaņā ar līguma nosacījumiem un lai, tos veicot, nebūtu nekādu atkāpju, kā arī netiktu nodarīts kaitējums apkārtējai videi. Muliņa demontāža jāveic šā gada laikā, bet kopumā iepirkuma līguma izpilde jāpabeidz līdz 2014. gada jūlijam.

Veicot nojaukšanas darbus, piesardzības nevar būt par daudz, jo muliņa grunts ir piesārņota ar naftas produktiem. Tie tur nokļuvuši pārkraušanas darbu laikā, īpaši muliņa ekspluatācijas sākumposmā – padomju laikā. Kā stāsta Mazalis, piesārņota ir tā muliņa daļa, kur savulaik notika naftas pārkraušanas darbi. Vispirms tiks demontēts muliņa darba daļas segums, pēc tam izgrābs piesārņoto grunti, ko vēlāk attīrīs no naftas piesārņojuma. Tādēļ tā jānogādā speciālajā grunts attīrīšanas poligonā. Tas tiks izveidots pilsētas veco attīrīšanas ietaišu teritorijā. Naftas produktus, kas tiks atdalīti attīrīšanas laikā, noglabās saskaņā ar noteikumiem, kas regulē bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Šim nolūkam poligonā tiks izveidotas īpašas attīrīšanas iekārtas un aprīkoti vairāki veco attīrīšanas ietaišu dūņu nosēdināšanas baseini.

Jāatzīmē, ka šis ir viens no apstākļiem, kas nosaka demontāžas izmaksas. Tāpat šis process ir arī gana laikietilpīgs, jo jāizved un jāattīra apmēram 28 tūkstoši kubikmetru grunts. Arī pārējās muliņa konstrukcijas saskaņā ar brīvostas izvirzītajiem noteikumiem ir ne vien nojaucamas, bet arī attīrāmas no naftas produktu piesārņojuma.

Jau šobrīd var teikt, ka 1. naftas muliņš, pie kura 1961. gadā piestāja pirmais naftas tankkuģis Ventspilī un līdz ar to sāka plūst melnais zelts, nu paliks vien fotogrāfijās, ļaužu atmiņās un vēstures grāmatās, bet tā vietā nāks jaunās tehnoloģijas, jo muliņa teritoriju savai attīstībai jau aizrunājis Baltic Coal Terminal, kas atrodas līdzās un jau šobrīd nodarbojas ar cita melnā zelta – akmeņogļu – pārkraušanu.

Varēsim attīstīties

"Baltic Coal Terminal ir slēgts, mūsdienīgs akmeņogļu pārkraušanas terminālis. ASBaltic Coal Terminal specializētā akmeņogļu termināļa pirmās kārtas būvniecībā ir investējusi aptuveni 80 miljonu eiro. Kopš ekspluatācijas sākuma, t.i., kopš 2009. gada, terminālī pārkrauts vairāk nekā 14 miljoni tonnu akmeņogļu, bet 2012. gadā – aptuveni 5 miljoni tonnu. Termināļa būvniecības projekts jau sākotnēji bija plānots divos posmos ar mērķi sasniegt kopējo kravu apgrozījumu 10,5 miljoni tonnu gadā. Lai realizētu otrā posma būvniecības projektu, jāiegulda papildu līdzekļi. Vispirms – jāsagatavo otra akmeņogļu muliņa piestātne. Pateicoties sadarbībai ar Ventspils brīvostas pārvaldi, uzsākti pirmā naftas muliņa demontāžas darbi, kas ir loģisks turpinājums otrās kārtas projektam. Pēc naftas muliņa demontāžas AS Baltic Coal Terminal uzsāks projektēšanas un padziļināšanas darbus, lai iegūtu savā rīcībā divas dziļūdens piestātnes, kas ļaus pieņemt pašus lielākos kuģus ogļu iekraušanai. Pēc padziļināšanas, izmantojot abas akmeņogļu muliņa piestātnes, AS Baltic Coal Terminal papildus varēs palielināt kravu apgrozījumu par 20%. Pēc papildu aprīkojuma uzstādīšanas kopējais kravu apgrozījums var tikt palielināts līdz 10,5 miljoniem tonnu."

Iļja Sokolovs

AS Baltic Coal Terminal valdes priekšsēdētājs