Ventspils brīvostā aizvien turpinās kravu apgrozījuma kāpums, turklāt, strauji attīstoties arī ražošanai, arvien vairāk tiek pārkrauti Ventspilī tapušie produkti, tādējādi apliecinot, ka stratēģija izveidot ostā rūpniecības zonu sevi attaisno.

Ne velti šogad Financial Times Ventspils brīvostu nodēvēja par otru perspektīvāko pasaulē. Taču līdztekus ražošanas dunai un termināļu rosībai brīvostā norisinājās arī citi notikumi. Par visu tuvāk 2012. gada galveno notikumu apskatā.


1. Ražošanas apjoms pieaug

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada laikā apstrādes rūpniecības apjoms Ventspilī pieaudzis par 51%. Ventspils pilsētā rūpniecība attīstās visstraujāk Latvijā, kur vidējais pieaugums ir vien 13%. Jāatzīmē, ka gada laikā būtiski – par 88% – pieaudzis arī apstrādes rūpniecības eksporta apjoms. Lielākās apstrādes rūpniecības nozares Ventspils pilsētā ir kokapstrāde, metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Liela nozīme rūpniecības attīstībā ir Ventspils brīvostas ieguldījumam infrastruktūrā un mērķtiecīgi realizētajai industrializācijas politikai, kas ļauj konkurēt investīciju piesaistē visā Baltijas reģionā.

 

2. Ostā pārkrauj aizvien vairāk

Šā gada vienpadsmit mēnešos Ventspils brīvostā kravu apjoms palielinājies par 9%, sasniedzot 28,2 miljonus tonnu un par 3,4 miljoniem pārsniedzot šogad plānoto. «Stabilais kravu apgrozījuma pieaugums šogad dod drošu pamatu plānot Ventspils brīvostas attīstības budžetu 2013. gadā, lielāko izdevumu daļu veltot tieši investīciju projektiem,» jau atzinis Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Šā gada vienpadsmit mēnešos Ventspils brīvostā pārkrauto kravu apjoms ir par 2,2 miljoniem tonnu lielāks nekā pirms gada un par 14% pārsniedz šogad plānoto. Visvairāk tiek pārkrauti naftas produkti.

 

3. Ventspils brīvosta – 2. labākā pasaulē

Britu laikraksts Financial Times, izpētot vairāk nekā 600 speciālās ekonomiskās zonas, Ventspils brīvostas SEZ atzinis par otro labāko pasaulē. Tas ir augstākais vērtējums, kādu ieguvusi kāda no Eiropas SEZ, un apliecinājums Ventspils brīvostas starptautiskajai konkurētspējai, kā arī tam, ka izvēlētais ostas darbības modelis ir perspektīvs un konkurētspējīgs visā pasaulē. Šajā starptautiskajā novērtējumā, vērtējot biznesa apstākļus un vides kvalitāti, Ventspils brīvosta ierindo Latviju starp tādām valstīm kā Apvienotie Arābu Emirāti, Ķīna, Malaizija, Maroka un citām.

 

4. Malmar pārņem ražošanu no Beļģijas

Pēc vairāk nekā piecu gadu darba vecajos BMGS angāros beļģu uzņēmums Malmar Sheet Metal pārcēlies uz jaunu rūpnīcu, kurā ierīkota Austrumeiropā modernākā metāla virsmas apstrādes līnija. Jaunā rūpnīca atrodas līdzās Bucher Schoerling Baltic ražotnei Ganību ielā. Malmar veiksmīgi veikusi testēšanas posmu krāsošanas līnijai, kas paver iespējas visu ražošanas ciklu pārcelt no Beļģijas uz Latviju. Jaunajā 6500 kvadrātmetrus lielajā ražotnē no lokšņu metāla izgatavo detaļas smago automašīnu šasijām tādam autoindustrijas grandam kā Volvo. Darba vietu skaits no divām 2006. gadā pieaudzis jau teju līdz simtam.

 

5. Atklāj Ventspils metināšanas rūpnīcu

Šī gada 5. decembrī, simboliski izgriežot metālā pilsētas ģerboni, tika atklāta Ventspils metināšanas rūpnīca. Līdz ar tās atklāšanu ražošanas duna no jauna dzirdama bijušajā Ventspils koka teritorijā. Jau šobrīd moderni aprīkotajā ražotnē nodarbināti vairāk nekā 50 cilvēki, bet uzņēmuma vadība sola, ka darba vietas būs vēl – līdz pat astoņdesmit. Ražotnē uzstādītas jaudīgas un modernas iekārtas, tostarp jaunākās paaudzes metināšanas aprīkojums, kas dod iespēju izgatavot augstas kvalitātes, kā arī drošas lielizmēra metāla konstrukcijas. Šādas konstrukcijas līdz šim bija neaizpildīta niša ne vien Latvijas, bet pat Ziemeļvalstu reģionā, turklāt ostas tuvums paver iespēju eksportam uz Skandināviju.

 

6. Sāk būvēt sauskravu termināli

Ventspils kreisajā krastā aiz paceļamā tilta sākta jaunā sauskravu termināļa būvniecība – aizsākts jauns Ventspils brīvostas attīstības posms, apgūstot ostas brīvo teritoriju augšup pa Ventas upi. Jauno termināli izmantos koksnes pārkraušanai, un tā operators, SIA Ventplac,pārcelsies viņpus tiltam, atbrīvojot universālā termināļa NNVT teritoriju. Jāatzīmē, ka ostas attīstība augšup pa Ventu kļuvusi iespējama pēc iepriekš realizētā Ventspils brīvostas projekta – Ventspils paceļamā tilta izbūves. Kopējie termināļa būvniecības izdevumi sasniegs teju desmit miljonus latus, no kuriem 62% segs ES Kohēzijas fonds. Terminālis būs gatavs aptuveni pēc gada.

 

7. Top unikālā EuroLCDs

Šī gada laikā teju gatava tapusi unikālā EuroLCDs šķidro kristālu ekrānu rūpnīca. Šobrīd tiek izbūvētas vēl pēdējās no sarežģītajām inženierkomunikācijām, lai varētu sākt uzstādīt un darbināt ražošanas iekārtas un izgatavot šķidrā kristāla ekrānu displejus un citus trīsdimensiju produktus. Viens no jau šobrīd zināmajiem un lielākajiem biznesa segmentiem ražotnē būs metināšanas masku stikli, kas automātiski aptumšojas intensīvas gaismas ietekmē. Turklāt EuroLCDs būs vienīgā šāda veida rūpnīca Eiropā, jo lielākoties līdzīgus produktus ražo Ķīnā un Taivānā. Taču, kā izrādās, ir elektronikas un citas augsto tehnoloģiju kompānijas, kurām būtiskas ne vien darbaspēka izmaksas. Tās ir gatavas ražot Eiropā, lai tikai paturētu sev tehnoloģiju noslēpumu.

 

8. Godina loču torni

Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienās, kuras bija veltītas jūras tēmai, īpašā godā tika celti arī vairāki Ventspils brīvostas pārvaldes gādībā nonākušie Latvijas vēstures un kultūras pieminekļi, bet jo īpaši – Ventspils loču tornis. Lai arī daudziem ventspilniekiem pat nezināms un šobrīd tukšs un neapdzīvots, tas visprecīzāk atspoguļoja šī gada mantojuma dienu ideju – kaut uz brīdi atvērt kultūrvēsturiski vērtīga, bet nepieejama objekta durvis un dot sabiedrībai iespēju ieraudzīt līdz šim neredzētas vietas. Tādēļ daudzi šogad pirmo reizi pamanīja 1934. gadā celto torni.

 

9. Iesaistās starptautiskā pētījumā

Šogad Ventspils brīvostas pārvalde divas dienas Ventspilī kopā pulcēja Baltijas jūras ostu un transporta nozaru pārstāvjus no sešām valstīm, jo Eiropas Savienība piešķīrusi 3 miljonus eiro transporta koridoru izpētei, lai veicinātu nozares attīstību. Turpmākos divus gadus divdesmit partneri, tostarp Hamburgas ostas pārstāvji, veiks dažādus pētījumus. Projektā ar nosaukumu Dzintara krasta loģistika ventspilnieki pētīs multimodālos koridorus austrumu piekrastē.

 

10. Brīvostas pārvaldei – 20

1992. gada 30. martā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tika ierakstīts pašvaldības uzņēmums Ventspils ostas administrācija, ko šodien pazīstam kā Ventspils brīvostas pārvaldi. Šogad, atzīmējot 20. gadadienu, kopā pulcējās un atmiņās dalījās arī tie brīvostas darbinieki, kuri nu jau devušies pelnītā atpūtā. Viņi atcerējās, kā, pārņemot ostu no padomju laikiem, sākuši soli pa solim visu atjaunot un veidot, valstij tolaik visu šo jezgu nevajadzēja – tās nostāj bija: dariet kā uzskatāt par labu esam. Pa šiem gadiem paveikts daudz – izbūvēta krastmalas promenāde, nostiprināti moli, izbūvēta dziļūdens piestātne, padziļināts ostas kanāls un Ventas gultne, nostiprināta Ventas piekraste, izbūvēti jauni termināļi un rekonstruēti pievedceļi.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: