Ventspils ostas, kas nākamgad svinēs savu 750 gadu jubileju, vēsturi rakstījušas vairākas ventspilnieku paaudzes – jūras braucēji, ostas un sabiedriskie darbinieki –, vairojot mūsu pilsētas slavu. Vienā no šīs dzīvās vēstures grāmatas lappusēm stāstīts par ventspilnieku Frici Kārkliņu un viņa dēlu Maigoni. Viņu vārdi saistīti ar rēdereju Jūra, kuras kuģi Saule, Ausma un Gaisma ar Ventspils vārdu uz borta pārvadājuši kravas pa visu pasauli.
Atjaunot kādas Ventspils ģimenes, kas devusi tik lielu ieguldījumu mūsu pilsētā un ostā, mūža faktus palīdzēja Margita Bušmane – Friča un Vilhelmīnes Kārkliņu mazmeita un Maigoņa Kārkliņa meita. Viņas stāsts, kas piepildīts ar interesantiem un traģiskiem notikumiem no ostas un sabiedriskā darbinieka dzīves, sākas ar kādas mājas vēsturi. Nesen Ventas Balss rakstīja par senu pilsētas ēku Ģertrūdes ielā 27, kuru šobrīd restaurē.
Pēc materiāla publicēšanas redakcijai piezvanīja Margita Bušmane un gandrīz vai raudot vēlējās pateikt paldies nekustamā īpašuma pašreizējai īpašniecei Olgai Tarasenko. Pateicoties viņas pūliņiem, māja atdzimst, iegūstot jaunu pavērsienu savā mūžā. «Cik reižu esmu gājusi klāt šai mājai, glāstījusi tās sienas un ļoti pārdzīvojusi par to, ka ēkas stāvoklis kļūst arvien bēdīgāks,» savas emocijas nespēj noslēpt Margita Bušmane. Viņai šī māja Ģetrūdes ielā 27 ir nozīmīga tādēļ, ka to būvējis viņas vectēvs Fricis Kārkliņš, šeit pagājusi viņas, Margitas, bērnība.
Līdztekus sirdij dārgajām personīgajām atmiņām par ģimeni ventspilniece Margita Bušmane glabā arī vērtīgas dokumentālās liecības par Friča Kārkliņa dzīvi. Fricis Kārkliņš bija viens no kuģniecības Jūra dibinātājiem, valdes locekļiem un rīkotājdirektors, viens no Ventspils domes locekļiem (1918–1919) un pilsētas galva (1926–1931), Beļģijas vicekonsuls Ventspilī, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Zīmīgi, ka gan kuģniecība Jūra, gan Beļģijas konsulāts Ventspilī bija reģistrēti Aspazijas ielā 27 (pašreizējā Ģertrūdes ielā 27). «Vectēvam mājās vienmēr bija divi karogi,» atceras Margita.
Mazmeitas sniegtās ziņas par Frici Kārkliņu lasāmas arī enciklopēdijā Latvijas jūrniecības vēsture (1850–1950). «Jūra – kuģniecības sabiedrība. Dibināta 1927. gadā Ventspilī. Atradās – Aspazijas ielā 27, Jūras ielā 18. Viens no biedrības dibinātājiem un rīkotājdirektors bija F. Kārkliņš. 1929. gadā sabiedrības kapitāls bija 500 000 latu, kas bija sadalīts 2500 akcijās. Sabiedrībai piederēja tvaikoņi Saule (nopirkts 1927. gadā), Ausma (1928), Gaisma (1929). 1940. gadā visus trīs sabiedrības tvaikoņus nacionalizēja PSRS,» teikts enciklopēdijā. Visiem biedrības Jūra kuģiem bija pazīšanās zīme – divas svītras uz skursteņa un karogs ar burtu J.
Friča Kārkliņa mazmeita atceras, kā viņas vectēvam tika liela nauda, kuru viņš vēlāk ieguldīja mājas Ģetrūdes ielā 27 būvniecībā un kuģniecības izveidē. Pirmā pasaules kara laikā Fricis ar ģimeni kopā ar citiem bēgļiem devās uz Petrogradu, kur viņš vadīja saimniecības daļu hospitālī. Tajā pašā hospitālī ievainotos pārsēja arī Krievijas cara meitas. Frici Kārkliņu ļoti cienīja un godāja Nikolajs II, kurš dāsni pateicās viņam par uzticīgo kalpošanu, izmaksājot zelta naudu. Lai pārvestu naudu pāri robežai, kad ģimene atgriezās Latvijā, zelta monētas iešuva kleitu apakšmalās...
Atgriezies Ventspilī, Fricis Kārkliņš kopā ar Frici Oļukalnu nodibināja Ventspilī pilsētas pārvaldi. Rūpējoties par to, lai ventspilniekiem būtu darbs, pilsētas galva nodibināja kuģniecību Jūra. Taču paša ģimenē nebija neviena jūrnieka! Tad arī Fricis nolēma vienu no saviem dēliem sūtīt mācīties jūras zinības. Izvēle nebija ilga – Maigonis, Margitas tēvs, kurš jau kopš 15 gadu vecuma bēga no mājām, lai strādātu par matrozi uz kuģiem.
1934. gadā Maigonis Kārkliņš pabeidza Kr. Valdemāra jūrskolu Rīgā; saskaņā ar pedagoģiskās padomes lēmumu viņam pasniedza zelta pulksteni par izcilām sekmēm. 1936. gadā Finanšu ministrijas Jūrniecības departaments izsniedza viņam kapteiņa tālbraucēja diplomu. Maigonis Kārkliņš bija stūrmanis, bet pēc tam kuģa Ausma kapteinis. Ar šo kuģi pārvadāja koksni un akmeņogles uz daudzām pasaules valstīm. Vēlāk Maigonis Kārkliņš vadīja velkoni Rota Ventspils ostā.
Fricim Kārkliņam bija liela ģimene. Svētkos pie galda pulcējās 18 cilvēku, atmiņās kavējas Margita Bušmane. Viņa vectēvu atceras kā ļoti sirsnīgu un labsirdīgu cilvēku, kurš vienmēr nēsājis mazmeitu uz pleciem un lutinājis ar dāvanām. Ventspilniekiem varētu likties saistošs arī tāds fakts, ka Fricis Kārkliņš iestādījis liepu aleju Sarkanmuižas dambī, kur tagad dzīvo viņa mazmeita Margita. Viņam piederēja arī neliels ķieģeļceplis. No tajā ražotajiem ķieģeļiem uzbūvētas divas mājas, kas Ventspilī atrodas joprojām. Tās ir mājas Jūras ielā 6 un Aleksandra ielā 14, uz kurām vēlāk pārcēlās Friča dēli Laimonis un Cerons ar savām ģimenēm. Savukārt dēls Maigonis kopā ar ģimeni dzīvojis Užavas ielā 20. Laimoņa meita Ilga Zviedrijā apprecējās ar Jāni Čaksti – pirmā Latvijas prezidenta mazdēlu. Radniecīgās attiecībās ar Friča Kārkliņa ģimeni bijis arī Latvijā ievērojamais jurists un rakstnieks Kārlis Dišlers.
Diemžēl patriotisma jūtas un mīlestība pret savu zemi noteica Friča Kārkliņa traģiskās dzīves beigas 62 gadu vecumā. 1941. gada 14. jūnijā viņu arestēja un kopā ar dēliem Ceroni un Maigoni izsūtīja uz Staļina koncentrācijas nometni Vjatlag Kirovas apgabalā, kur tā paša gada beigās viņš nomira mokošā bada un slimības nāvē. Pārējos ģimenes locekļus izsūtīja uz Krasnojarskas novadu. No 11 ģimenes locekļiem mājās no izsūtījuma un koncentrācijas nometnes atgriezās četri, toskait Margita kopā ar vecākiem. Visa Kārkliņu ģimene ir pieminēta grāmatā Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs. Maigonis Kārkliņš nomira Ventspilī 1982. gadā. Viņa meita Margita strādāja aptiekā, šobrīd ir pensijā.
Komentāri (0)