Seno kuģu stāsti (FOTO)

Tagad Valdemāra tēls no soliņa Ventas krastā noraugās uz rosību ostā, kurā ienāk tik lieli kuģi, par kādiem tolaik varēja vien sapņot. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā latvieši varēja lepoties ar saviem tvaikoņiem un buriniekiem, šodien – ar pārkrauto kravu apjomu. Taču, kā smejas, tautai jāzina savi varoņi, tādēļ šoreiz stāsts par kuģiem, kuru vārdi ierakstīti Ventspils ostas vēsturē laikā no 1850. līdz 1950. gadam.

Krišjānis Valdemārs savulaik izpētīja situāciju jūras transporta nozarē un ieteica latviešiem attīstīt kuģu būvi un apgūt jūrniecību. Viņa aicinājums guva atsaucību. 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā Kurzemes un Vidzemes piekrastē strauji attīstījās kuģu būvniecība, latvieši paši kļuva par kuģu īpašniekiem, kapteiņiem, bet daudzviet, tostarp Ventspilī, tika atvērtas jūrskolas, veidojās kuģniecības sabiedrības un dzimtas, kas nesa tautas un vēlāk arī Latvijas vārdu pasaulē. Tolaik Kurzemes un Vidzemes jūrmalā uzbūvēja vairāk nekā 500 burinieku un izveidoja ostas, minētais laika posms tiek uzskatīts par izcilāko latviešu jūrniecības vēsturē. Arī neatkarīgā Latvija nodibināja savu tirdzniecības floti, un zem tās karoga pasaules ūdeņos peldēja tvaikoņi un burinieki, daļai no kuriem piederības osta bija arī Ventspils. Jūrās un okeānos skanēja latviešu valoda. Tiesa, 2. pasaules karš mūsu kuģus, tāpat kā cilvēkus, izkaisīja pa pasauli, tie nogrima, mīnu un torpēdu skarti, vien daļa sasniedza cienījamu vecumu. Tomēr Kurzemes kuģinieku dzimtas devušas savu artavu tautas pašapziņā, tādēļ līdz ar kuģu vārdiem ierakstāmas iedzīvotāju atmiņās. Kā zina teikt Ventspils ostas tagadējais kapteinis Arvīds Buks, šodien latviešu īpašnieku kuģi pārsvarā kuģo zem citu valstu karogiem. Globalizācija darījusi savu, un pasaules kuģu īpašnieki kuģus pieraksta tur, kur lētāk. Taču Ventspils arī pašlaik ir piederības osta mazajiem darbarūķīšiem – velkoņiem un loču kuģiem.

Abraham – četru mastu gafelšoneris (burinieks), kas nolaists ūdenī 1891. gadā Ventspilī. Kuģa īpašnieks bija M. Štāls, kas bijis arī viens no Abraham kapteiņiem.Kuģis bija viens no pirmajiem ne vien visā Latvijā, bet arī Krievijā būvētajiem četru mastu buriniekiem, kuģoja ne vien pa tuvējām jūrām, bet veica arī Transatlantijas reisus. 1896. gadā uzskrēja uz sēkļa Meksikas līcī, tika remontēts ASV ostā, bet parādu dēļ, kas kuģim radās glābšanas darbu laikā, vēlāk tika lēti pārdots un ieskaitīts ASV flotē.

Aina –kravas tvaikonis, būvēts 1891. gadā Lielbritānijā. Pirmais nosaukums bijis Marianne. Tas Latvijas tirdzniecības flotē atradās kopš 1930. gada un piederēja F. Pokernam un biedriem Ventspilī. Kuģa kapteiņi bijuši G. Freibergs un H. Mihelsons. Tvaikonis veicis reisus uz Baltijas jūras un Ziemeļu jūras ostām. Taču pēc avārijas 1932. gadā pārdots uz ārzemēm.

Amata/Dundaga –kravas tvaikonis.Vairākkārt nosaukumu mainījušais 1898. gadā Rostokā būvētais tvaikonis Dundaga, kamēr piederēja kuģniecības sabiedrībai Stars, bāzējās Ventspils ostā, veica reisus pa Baltijas un Ziemeļu jūru, pārdzīvoja pirmās Latvijas brīvvalsts laiku, bet 1940. gadā to nacionalizēja PSRS. Kara sākumā tas bāzējās Liepājā, kur to savukārt nacionalizēja Vācija, pārdēvējot par Carl. Tvaikoni 1945. gadā nogremdēja Lielbritānijas jūras spēki.

Ausma – kravas tvaikonis, būvēts 1889. gadā Lielbritānijā. Latvijas tirdzniecības flotē, kuģniecības sabiedrības Jūra īpašumā, atradās kopš 1928. gada. Ausmas kapteiņi bija K. Anbaks un A. Gūtmanis, kā arī K. O. Puķītis, E. R. Zembahs, R. Kustnbergs. 1940. gadā Ausmu nacionalizēja PSRS. Kara sākumā kuģis atradās Rīgas ostā, bet 1941. gada jūnijā to karavānā evakuēja uz Ļeņingradu. Evakuācijas laikā uz Ausmas atradās Latvijas kuģniecības vadība. Ausma tika ieskaitīta Baltijas kara flotē un veica militāros uzdevumus Somu līcī. Veicot evakuāciju uz Kronštati, Ausma uzņēma 25 cilvēkus no mīnai uzbraukušā tvaikoņa, bet jau pēc pāris stundām netālu no Gotlandes tonogremdēja Vācijas aviācija.

Bangputhis – trīsmastu gafelšoneris. Būvēts Kurzemē, nolaists ūdenī 1901. gadā Ventspilī. Kuģa īpašnieki bija F. Martinsons, J. Raudseps, K. Zandfelds, Martinsons un biedri. 1907. gadā Bangputhis sadūrās ar Rīgas burinieku Milda un uzņēma tā apkalpi. Taču jau pēc dažām stundām Milda nogrima. Savukārt pēc divu dienu dreifēšanas tika atrasts Banghputis. Kuģis turpināja savas jūras gaitas līdz pat 1917. gadam, kad ceļā no Francijas uz Lielbritāniju tam liktenīga kļuva Vācijas zemūdenes torpēda.

Gaisma –kravas tvaikonis.Būvēts 1900. gadā Lielbritānijā.Latvijas tirdzniecības flotē atradās kopš 1929. gada, īpašniece bija kuģniecības sabiedrība Jūra, Ventspilī. Veica reisus galvenokārt uz Lielbritānijas, Grieķijas un Itālijas ostām, kā arī dažus uz Āfriku. Gaismu nacionalizēja Krievijas–Vācijas kara sākumā. 1942. gada jūnijā, kad Gaisma ar kokmateriālu kravu bija ceļā no Rīgas uz Lībeku, netālu no Užavas bākas to nogremdēja vācu torpēdkuteri. Bojā gāja seši cilvēki. Pārējā apkalpe laivā devās uz Užavu, bet pa ceļam nomira ievainotais kapteinis N. Duve, ko apbedīja Užavā.

Hiram –trīsmastu barkentīna, nolaista ūdenī 1902. gadā Ventspilī, īpašnieki – K. A. Linde, O. Kunstmanis, M. Znotiņš, Martinsons un biedri. Kapteiņi – Znotiņš, J. Blāze, M. Pētersons. 1912. gadā ceļā uz Trinidadu Atlantijas okeānā Hiram zaudēja divus mastus, bet 1917. gadā tas uzskrēja uz sēkļa Āfrikas piekrastē.

Kurland – kravas tvaikonis, būvēts 1894. gadā Dānijā. Kuģa īpašnieks bija M. Reinke, Ventspilī. Veicis reisus Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā, 1933. gadā Liepājā sagriezts lūžņos.

Rota – velkonis, būvēts 1904. gadā Somijā. Kapteiņi bija Krautmanis, Spāde, Grošs, Šlosmanis, Fogels, Ludeviks. Pirmā pasaules kara sākumā Rota pārvadāja pastu gar Igaunijas robežu, tad devās uz Tallinu. Pēc Tallinas okupācijas vācieši to konfiscēja un pārdēvēja par Bremene. Pie Klaipēdas Rotu nogremdēja, bet 1919. gadā kuģis tika izcelts no dzelmes un pēc remonta atdots Maskavas–Vindavas dzelzceļa valdei. Ar Rotu daudzkārt tika glābti cilvēki un kuģi, kas bija nokļuvuši nelaimē pie Kurzemes krastiem. Otrā pasaules kara beigās Rota veda bēgļus no Ventspils uz Zviedriju, bet ceļā PSRS karakuģi lika griezties atpakaļ. Pēc 2. pasaules kara Rota strādāja Ventspils ostā, bet 50. gados Rīgā tika pārbūvēta un nosūtīta uz Kaspijas jūru.

Saule – kravas tvaikonis, būvēts 1890. gadā Lielbritānijā. Īpašniece – kuģniecības sabiedrība Jūra, bet 1940. gadā to nacionalizēja PSRS. 1941. gadā Saule karavānā evakuējās no Rīgas uz Ļeņingradu un tika ieskaitīta kara flotē, guva bojājumus Vācijas aviācijas uzlidojumos, bet pie Gotlandes apkalpe to uzsēdināja uz sēkļa. Līdz 2. pasaules kara beigām atradās Ļeņingradā, kur 1945. gadā tika norakstīta.

Windau –kravas tvaikonis, būvēts 1878. gadā Lielbritānijā. Īpašnieki bija brāļi Gūtšmiti, bet kopš 1899. gada – M. Reinke Ventspilī. 1918. gadā to pārņēma Vācija, bet 1919. gadā Liepājā atguva Latvijas pagaidu valdība. 1919. gada novembrī kuģis izkrāva kravu Rīgā un nonāca Bermonta armijas apšaudē, bet bojājumus neguva. 1922. gadā tika atdots tā īpašniekam Reinkem, bet 1922. gadā pārdots uz Parīzi, kur tika ekspluatēts līdz pat 2. pasaules karam.

Zenta –kravas tvaikonis, būvēts 1898. gadā Dānijā. Latvijas Republikas tirdzniecības flotē atradās kopš 1927. gada, sākumā ar nosaukumu Windau, bet, kad tika pārdots Vācu centrālās sabiedrības kasei Rīgā, to pārdēvēja par Zentu.

Izmantoti dati no Latvijas jūrniecības vēstures enciklopēdijas.