Malmar pārcēlies uz jauno ražotni

Pēc sešiem Fabrikas ielā nostrādātajiem gadiem tagad Malmar atrodas blakus vienam no saviem sadarbības partneriem – uzņēmumam Bucher Schoerling Baltic. Var pat teikt, ka Ganību ielas teritorija līdzās lidostai veidojas par vienu no Ventspils rūpniecības zonām. Nosacīti to var dēvēt par mašīnbūves uzņēmumu teritoriju.

Malmar darbinieku skaits no 2 cilvēkiem 2006. gada jūlijā izaudzis jau teju līdz simtam. Un tas nav vienīgais rādītājs, kas raksturo uzņēmuma izaugsmi Ventspilī. Sākotnēji Malmar Latvijā veica vien dažus auto detaļu ražošanas posmus, tālāk pārsūtot tās uz mātesuzņēmumu Beļģijā, kur detaļām tika veikta virsmas gala apstrāde un pēc tam tās tika piegādātas pasūtītājiem – galvenokārt tādam pasaules autobūves grandam kā Volvo-Renault Group –, betpēc pārcelšanās uz jauno ēku viss ražošanas cikls notiek zem viena jumta. Tagad darbs un līdz ar to arī nauda par tā veikšanu paliks tepat Latvijā, Ventspilī, jo šeit izveidota viena no Austrumeiropā lielākajām un modernākajām lokšņu metāla ražošanas līnijām, kas iekļauj arī pilnu virsmas apstrādes un krāsošanas ciklu.

Dabai draudzīga krāsošana

Šomēnes noslēgusies sabiedriskā apspriešana un Malmar Sheet Metal ieguvis B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju, kas ļauj tam veikt autotransporta metāla detaļu ražošanu, to virsmas sagatavošanu krāsošanas procesam un pulverkrāsošanu. Lai arī tas izklausās draudīgi un ražotnes direktoram Mārim Petrovskim nācies daudziem, tostarp Ventspils domes vides pārraugiem, skaidrot, kā notiks virsmas apstrāde un krāsošana, patiesībā piesārņojums un kaitējums videi, iespējams, ir mazāks nekā kādas privātas saimniecības nodarījums, kas nesavāc sadzīves atkritumus vai ar veļas pulveri piesārņotos kanalizācijas ūdeņus neattīrītus ievada gruntsūdeņos.

Modernajā Eisenmann automātiskajā krāsošanas līnijā līdz sīkumam ir padomāts gan par vides un cilvēku veselības drošību, gan par to, lai ķīmiskais materiāls, kas tiek izmantots metāla virsmas priekšapstrādē, paliktu tikai uz detaļām, bet ne gaisā, ūdenī vai zemē. Turklāt virsmas sagatavošanas procesā, kas notiek, izmantojot ūdeni, netiek izmantots pilsētas ūdens un ne pilīte no ražošanas procesā izmantotā ūdens nenokļūst pilsētas kanalizācijas sistēmā.

Pie Malmar ražotnes izrakts liels dīķis. Tajā tiek savākts lietus ūdens no ēkas jumta. Uzkrātais lietus ūdens tiek izmantots krāsošanas procesā. Ūdens tiek mehāniski filtrēts un uzreiz izmantots krāsošanas procesā, tad atkal attīrīts un atkal izmantots. No jauna klāt ņemt nepieciešams vien tik daudz, cik tas paliek uz virsmām un iztvaiko. «Pilsētas ūdensvadu un kanalizāciju izmantojam vien sadzīves vajadzībām, ne ražošanai. Tehnoloģiskajam procesam kanalizācija mums nav nepieciešama, un par to ir sajūsmināti arī vides aizstāvji,» skaidro Petrovskis un iepazīstina ar virsmas apstrādes un krāsošanas tehnoloģiju, ko izmanto Malmar Sheet Metal.

Pēc griešanas, locīšanas, presēšanas, kniedēšanas un metināšanas detaļu virsma tiek apstrādātas ar skrošu strūklu un tad jau nokļūst uz krāsošanas līnijas. Sistēma ir gana sarežģīta un reizē arī vienkārša. Vispirms detaļas tiek sarindotas uz līnijas un dodas uz virsmas apstrādi. Gluži kā dāmas uz SPA procedūrām, kopsakarības varētu vilkt daiļā dzimuma pārstāves.

Petrovskis skaidro, ka tā ir virsmas apstrāde, kas nodrošina to, ka krāsa labāk pieķeras metālam, bet tādā gadījumā, ja automašīnas ekspluatācijas laikā tā kādā vietā nolobās, tiek novērsta rūsēšanas iespējamība. Vienā no deviņām vannām notiek tā dēvētā cinka fosfatēšana. Cinks nenoliedzami ir bīstams dabai, taču krāsošanas līnijā ir speciāla iekārta, kurā šī ķīmiskā viela tiek savākta, uzkrāta, pēc tam ievadīta atpakaļ vannā un atkal izmantota. «Cinks – tā arī ir nauda, un mēs, protams, gribam, lai katrs eiro, ko ielejam vannā, paliek uz detaļām, nevis dabā. Protams, arī zaļajiem tas patīk,» nedaudz ar humoru nopietno pasākumu skaidro Petrovskis. Turklāt detaļas tiek apstrādātas, izmantojot siltu ūdeni, jo arī rokas var labāk nomazgāt siltā, ne aukstā ūdenī. Līdz ar to sistēmā ietilpst arī jaudīgs ūdens boilers.

Pēc kārtīgās dušas detaļas tiek žāvētas, bet pēc tam nokļūst gruntēšanas kamerā. Tā ir vienīgā visā virsmas apstrādes posmā, kas nav automatizēta un kas notiek, tā teikt, ar roku. Šim procesam paredzētās automātiskās iekārtas bieži izejot no ierindas, kā arī maksā lielu naudu. Tas nozīmē dīkstāvi visam ciklam, tādēļ Malmar šajā lietā vairāk paļaujas uz cilvēkiem.

Tālāk jau pats pulverkrāsošanas process, kurā tiek izmantota pulverkrāsa. Tai nav šķidrajām krāsām raksturīgo smaku, kā arī nav nepieciešams izmantot šķīdinātājus. Krāsošanu veic roboti, cilvēkam vien piepalīdzot. Sistēma vispirms noskenē katru detaļu un pielāgo tām krāsošanas pistoļu augstumu un kustības. Pēc krāsošanas vēl pēdējais etaps – polimerizēšanas kamera, kurā pulveris, kas iepriekš uzklāts uz detaļām, sacietē un veido izturīgu virsmas aizsargslāni. Pēc tā detaļas ir gatavas doties uz kādu no smago mašīnu ražotnēm.

Nav jau tā, ka visa ķīmija tiek izmantota līdz pēdējai pilītei. Protams, rodas arī ķīmiskie atkritumi, taču viss izstrādātais ūdens tiek uzkrāts slēgtos traukos un pēc tam destilēts; tādējādi no izstrādātā ūdens tiek izdalīts tīrais ūdens, kas tiek palaists atpakaļ procesā, bet nederīgā daļa tiek sapildīta slēgtā konteinerā un tālāk nodota ķīmisko atkritumu savācējiem, kas to utilizē. Turklāt vidēji tas ir viens 1000 l konteiners trīs nedēļu laikā.

Efektivitātes paraugstunda

Ne tikai katrs piliens ūdens un krāsas tiek izmantots lietderīgi, bet Malmar Sheet Metal ir arī viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā, kur darba duna neapklust ne uz stundu. Ražotnē darbs rit trijās maiņās divdesmit četras stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Bez apstājas strādā četras lāzeriekārtas, kurās lokšņu metāls tiek sagriezts vajadzīgajās formās. Turklāt darbi organizēti tā, ka katrā maiņā tās apkalpo tikai divi lāzeriekārtas operatori, kas ļauj sasniegt vēl lielāku efektivitāti. Petrovskis zina teikt, ka ir arī tādas lāzeriekārtas, kas strādā pilnīgi robotizēti un kam cilvēka klātbūtne nav vajadzīga; Malmar tomēr izvēlējies tādas, kur nepieciešama cilvēka palīdzība. «Cilvēks ir cilvēks un, lai arī cilvēciskais faktors ražošanas procesā nereti ir vainojams pie brāķa, vairāk tomēr tādus novērš.» Jāpiebilst, ka viena no Malmar lāzeriekārtām gandrīz bez apstājas strādā kopš 2007. gada.

Lietderīgi tiek izmantots arī katrs siltuma megavats. Žāvētavas jeb krāsns mute ir izvietota padziļinājumā, zem ražotnes grīdas līmeņa. Iemesls: elementāra fizika – siltums ceļas uz augšu. Tādēļ, lai arī pašā žāvētavā ir 200 grādu temperatūra, pie krāsns atveres karstums ir tikko jaušams un nav jātērē siltums brīdī, kad atver žāvētavas durvis, lai tajā ievietotu tikko nokrāsotās detaļas.

Jāatzīmē arī fakts, ka Malmar inženieri izdomājuši lētu, ātru un efektīvu detaļu kvalitātes kontroles veidu jeb etalonu sistēmu, par ko ir sajūsmināti arī lielie grandi – Atlas Copco un Volvo. «Ja saražotā detaļa viegli iziet cauri atverei, kuras izmēru smalki aprēķinājuši inženieri, viss kārtībā. Jā ne, ir izdomāts indikators, kā ātri noteikt neprecīzo vietu. Pretējā gadījumā būtu nepieciešama vesela kvalitātes kontroles komanda, kas darbotos ar bīdmēru.