Ventspils brīvostā strādājošie velkoņi ir neaizvietojami ne tikai brīžos, kad ostā ienāk vai iziet kravas kuģi. Tie piedalās arī glābšanas darbos, ugunsgrēku dzēšanā, pavada kuģus ledus apstākļos un ar neparastiem ūdensšoviem padara krāšņākus Pilsētas svētkus.
Kuģu vilkšanas, kantēšanas (pagriešanās) un pietauvošanas pakalpojumus Ventspils ostā sniedz velkoņu kompānija PKL-Flote, ar kuru Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi līgumu. Neraugoties uz spēcīgajiem vējiem vai straumēm, velkoņi ieved un izved no ostas kravas kuģus, kas ir daudzkārt lielāki par pašiem velkoņiem. Ventspils ostā strādā četri velkoņi – Marss-1, Ventspils, Urāns un Altair. Divi no tiem – Marss-1 un Ventspils – tika būvēti konkrēti Ventspilij un bija paredzēti darbam ne tikai ostā, bet arī jūrā, bez laika apstākļu ierobežojumiem. Ventspils velkoņu ikdiena ir drosmes, profesionalitātes un veselīga humora piesātināta.
Palīgā steidzas Ventspils
Velkonis Ventspils uzbūvēts 2000. gadā slavenajā Holandes kuģu būvētavā Damen. 2000. gada 16. jūnijā tā mastā tika uzvilkts Latvijas karogs. Pašreizējais velkoņa kapteinis Vilis Zīlnieks pieņēma to rūpnīcā un atveda uz Ventspili. Par kuģa krustmāti piekrita kļūt Ventspilī labi pazīstamā vēsturniece Ingrīda Štrumfa. Toreiz Ventspils bija pirmais un vienīgais velkonis Latvijā ar azimutālām aptverēm, kas nodrošina velkonim lieliskas manevrēšanas iespējas, – tas var uz vietas apgriezties jebkurā virzienā par visiem 360 grādiem.
Velkonis būvēts pēc jaunām apkārtējās vides aizsardzības prasībām un tam nav aizborta ūdens sistēmas, proti, nekas nenonāk aiz borta, bet tā vietā, tāpat kā automašīnām, ierīkota ūdens iekšējās dzesēšanas sistēma. Pateicoties savam aprīkojumam, Ventspils bieži strādā jūrā – velk kuģus vai piedalās glābšanas operācijās. No skaļākajām pēdējos gados bijušas Kipras sauskravas kuģa Golden Sky un pasažieru lainera Mona Lisa glābšanas operācijas.
2007. gada janvāra vētras naktī velkoni Ventspils izsauca pie avarējušā kuģa Golden Sky, kas bija uzskrējis uz sēkļa netālu no Staldzenes. Par spīti vētrai velkonis steidzās palīdzēt nelaimē nonākušajam kuģim. «Veselu nakti dežurējām līdzās kuģim, lai draudu gadījumā noceltu komandu no klāja,» tās dienas notikumus atmiņā pārcilā Vilis Zīlnieks. Visas glābšanas operācijas laikā, kas ilga aptuveni trīs mēnešus, Ventspils veda uz kuģi pārtiku, iekārtas, toskait celtni minerālmēslojumu izkraušanai no kuģa tilpnēm. Velkonis kuģo pa visu Baltijas jūru un Dāņu šaurumu.
2008. gadā Ventspils piedalījās kruīza kuģa Mona Lisa glābšanas darbos; kuģis uzskrēja uz sēkļa Irbes šaurumā pie Irbes bākas. Kuģi uzreiz neizdevās nocelt no sēkļa. Vispirms evakuēja pasažierus – pārsvarā vācu pensionārus –, bet pēc tam velkonis Ventspils novilka no sēkļa pašu laineri un atgādāja to uz Ventspili, lai ūdenslīdēji varētu veikt korpusa apskati.
2005. gada ziemā velkonim nācās glābt Ventspils gultnes padziļināšanas kuģi Dzelme. Zemessmēlējs veica ikdienas darbu – devās uz grunts izgāztuvi. Kā nereti ziemā gadās, pēkšņi sāka pūst stiprs vējš un sacēlās lieli viļņi, kuriem Dzelme nespēja pretoties. Kuģi varēja uzskalot uz sēkļa, kas apdraudēja kā pašu zemessmēlēju, tā arī kuģa komandu. Palīgā atkal steidzās Ventspils. Lai arī velkoņa maksimālā iegrime ir 4,80 metri, tam vajadzēja izvilkt zemessmēlēju no seklūdens, kur dziļums bija tikai 5 metri, pūšot stipram vējam un jūrai bangojot.
«Mums tas izdevās – nogādājām Dzelmi ostā, lai gan pirms tam sabojājām sava velkoņa aptveres,» stāsta kapteinis Zīlnieks. Pieņemot šo lēmumu, pieredzējušais kapteinis sprieda, ka velkoņa aptveru bojājums būs mazākais zaudējums, ko varētu piedzīvot osta, salīdzinot ar iespēju zaudēt Dzelmi, ņemot vērā arī zemessmēlēja komandas apdraudētību. Pēc izmeklēšanas Jūras administrācija kapteiņa rīcību atzina par pareizu.
Irbes šaurumā, kuram raksturīgi sarežģīti navigācijas apstākļi, velkonim reiz vajadzēja glābt poļu naftas tankkuģi, kas nonāca diezgan kuriozā situācijā. «Tankkuģis devās uz ostu, taču nesaprotamu iemeslu dēļ strauji pagriezās un izlēca krastā,» stāsta kapteinis. Velkonis novilka tankkuģi no krasta un nogādāja to Liepājas ostā. Jebkurā glābšanas operācijā Ventspils komanda, pateicoties savai profesionalitātei, darbojas saliedēti un mierīgi uzsver kapteinis Zīlnieks.
Izved kuģus caur ledu
22. septembrī viens no vecākajiem un spēcīgākajiem Latvijas velkoņiem Marss-1 svinēs 30 gadu jubileju. Unikālais velkonis var veikt ledlauža funkcijas, tas ir aprīkots ar jaudīgu ugunsdzēšanas sistēmu ar irigāciju.
No pavasara līdz rudenim velkonim netrūkst darba arī Ventspils ostā. Bet ziemā Marss-1 vairāk pieprasīts ledus ieskautajās ostās. 2010.–2011. gada bargajā ziemā velkonis strādāja Somu un Rīgas līcī. Sākumā tas palīdzēja caur ledu lauzties kuģiem, kas piedalījās gāzesvada Ziemeļu plūsma izbūvē. «Lauzām divmetrīgus ledus blāķus,» stāsta vecākais mehāniķis Juris Zīlnieks. «Rīgas līcī pārsvarā apkalpojām Skultes ostu, palīdzot izlauzties caur ledu nelieliem kuģiem,» papildina maiņas kapteinis Hilars Vābs, kas ieradies no Igaunijas. Pateicoties velkoņa darbam, Skultes osta tajā ziemā turpināja strādāt.
Marss-1 unikāls arī ar savu ugunsdzēšanas sistēmu. To vajadzējis izmantot tikai vienu reizi – kad 80. gadu vidū ostā dzēsts uzsprāgušais tankkuģis Ludvigs Svoboda, turpina Juris Zīlnieks. Toreizējais velkoņa kapteinis Kovaļskis par paveikto darbu saņēma medaļu Par drosmi. Pēc šā gadījumā Marss-1 savu ugunsdzēšanas sistēmu ar ūdens aizkaru darbinājis, tikai lai rādītu ūdensšovus Pilsētas svētku laikā.
Ventspils
Būvēts 2000. gadā
Jauda – 3550 ZS
Vilkme – 45 t
Marss-1
Būvēts 1982. gadā
Jauda – 5000 ZS
Vilkme – 75 t
Saliedētība – drošības garants
Arvīds Buks, Ventspils ostas kapteinis:
– Pateicoties Kuģu satiksmes dienesta un velkoņu kompānijas PKL-Flote veiksmīgai sadarbībai, kuģi ostā ienāk un iziet laicīgi un droši. Velkoņu skaits, kas nepieciešams kuģu ienākšanai un iziešanai, tiek noteikts saskaņā ar tehnoloģisko shēmu, ņemot vērā kuģu izmērus, kā arī vēja virzienu un stiprumu.
Velkoņi veiksmīgi ieved ostā lielus tankkuģus līdz 270 metriem un sauskravas kuģus, kuru garums ir līdz 240 metriem. Ventspils ostā strādājošie velkoņi ir nodrošināti ar vismodernāko aprīkojumu, tāpēc demonstrē uz ūdens virtuozitātes un manevrēšanas brīnumus! Kuģa kapteiņa, loča, kas labāk par citiem zina vietējās kuģošanas apstākļus, un velkoņu darbības saliedētība ir jebkura kuģa drošas kuģošanas garants ostā.
Komentāri (0)