Brīvostā turpina pieaugt kravu apjoms

Jūlijā Ventspils brīvostā pārkrauti 2,1 miljoni tonnu kravu, kas ir līdzvērtīgi iepriekšējā gada jūlija mēneša kravu apgrozījumam. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Ventspils brīvostā pārkrauti 19,4 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8 miljoniem tonnu jeb 17% vairāk nekā pirms gada un par 3,7 miljoniem tonnu jeb 23% pārsniedz šogad plānoto apjomu.

„Starptautiskā finanšu laikraksta „Financial Times” eksperti ar savu vārdu apliecinājuši, ka starp brīvajām ekonomiskajām zonām Ventspils ir otra labākā ostas zona pasaulē, tātad novērtējuši mūsu ostas pārvaldības sistēmu. Un brīvostas termināļu kravu apgrozījuma dati iepriecina. Tas tikai pierāda, ka Ventspilī ir atrasta pareizā formula, kā labi sakārtota ostas pārvaldība kopsolī ar gudru ostas termināļu darbu dod labus rezultātus gan ienākumos šodien termināļu maksāto nodokļu veidā valsts un pašvaldības budžetā, gan brīvostas pārvaldei ostas infrastruktūras attīstībai,” saka A.Lembergs, atgādinot, ka Ventspils brīvostā tiek būvēts jauns sauskravu terminālis, kas dos iespēju paplašināt pieejamās platības un darbību esošajam koksnes pārkraušanas terminālim, kā arī ģenerālo kravu terminālim.

No kopējiem termināļa būvniecības izdevumiem – 9,5 miljoni latu būvniecībai un 0,2 miljoni latu būvuzraudzībai un autoruzraudzībai – 62% segs ES Kohēzijas fonds. Tāpat Ventspils brīvostas pārvalde ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu šogad turpina uzlabot ostas un līdz ar to visas pilsētas infrastruktūru, rekonstruējot pievadceļus brīvostas termināļiem un industriālajām zonām.

Septiņos mēnešos visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – 10,3 miljoni tonnu, kas ir par 22% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – 5,3 miljoni tonnu, kas nozīmē palielinājumu par 52% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Turpina palielināties Ro-Ro kravu apjoms – septiņos mēnešos to apjoms pārsniedzis vienu miljonu tonnu, kas ir par 5% vairāk nekā pirms gada. Prāmju līnijās visvairāk palielinājies tieši pasažieru un vieglo auto skaits, attiecīgi par 29% un 36%.

Lielākais kravu pieaugums no Ventspils brīvostas termināļiem bija SIA „Ventspils Nafta termināls” – par 16%, AS „Baltic Coal Terminal” – par 29%, AS „Ventbunkers” – par 55% un AS „Ventspils tirdzniecības osta” – par 22%.