Kuģu ostā mazāk, kravu – vairāk

Ventspils ostas pārvaldnieka palīgs Guntis Tīrmanis, kurš regulāri apkopo statistiku par Ventspils brīvostā ienākušajiem kuģiem un pārkrautajām kravām, zina teikt, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos pārkrauts par 2,9 miljoniem tonnu vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. Jautāts, kādēļ iedzīvotājiem liekas, ka kuģi ir mazāk Tīrmanis skaidro: «Kuģi tiešām ostā ienāk mazāk, bet ienāk lielāki kuģi ar lielāku kravnesību. Šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, Ventspils ostā ienākuši par 23 kuģiem mazāk, bet izvests par 2,829 tūkstošiem tonnu kravu vairāk.»

Kā izrādās, tiem, kuri fraktē kuģus kravu pārvadājumiem, daudz izdevīgāk ir nolīgt vienu lielu kuģi nekā vairākus mazus. Līdz ar to loģiski, ka kopš ostas padziļināšanas darbiem, kas tika veikti 1997.gadā un devuši iespēju arī Ventspils ostā uzņemt pašus lielākos kuģus, kas vien var ienākt Baltijas jūrā – Aframax, kā arī, protams, Panamax tipa kuģus. Tie ostā redzami aizvien biežāk.

Te lieti noder skaidrojums par to, ka ostas maksa kuģiem tiek aprēķināta pēc kuģa bruto tonnām jeb pēc starptautiskās konvencijās noteiktas aprēķina formulas. Viena brutto tonna ir 2,83 kubikmetri. Taču brutto tonna parasti nesakrīt ar kuģa kravnesību, jeb to reālo kravas apjomu, ko uz kuģa var uzkraut. Lieliem kuģiem šī starpība, starp brutto tonnu un reālo kravnesību ir mazāka, nekā mazajiem. Līdz ar to tie pārvadātājiem ir izdevīgāki.

Taču tas nenozīmē, ka ostā nenāk arī mazie kuģi. Nāk. Uz tā dēvētajiem mazajiem kuģiem, kuru kravnesība ir līdz 10 tūkstošs tonnām, lielākoties Ventspils ostā pārkrauj kokmateriālus un kālija sāli. Savukārt lejamkravu jeb šķidro kravu piestātnēs var apkalpot lielos Aframax tipa kuģus, kuru kravnesība jeb jūrniecības terminoloģijā runājot dedveits, ir 150 000 tonnas. Līdz ar to kravu apjoma ziņā daudz tiek pārkrauti naftas produkti.

Piestātnes iepretim Livonijas ordeņa pilij, vecpilsētai, tirgus laukumam ir tās, ko ikdienā iedzīvotāji, ejot uz tirgu, darbu, baznīcu vai pastaigā pa promenādi, redz visvairāk. Taču kuģus šķidro kravu termināļos redz vien tad, ja aizstaigā līdz molam un uzkāpj kuģītī Azova, ka stāv pie tā. Arī Nord Natie Ventspils Terminals teritorija nav iedzīvotāju acīm ikdienā labi pārskatāma un tajā piestājušie kuģi lielākoties tiek paslēpti aiz Sarkamuižas dambja ēku sienām vai arī jāpamet acis uz tā pusi, braucot pāri tiltam. Iespējams, arī tādēļ var rasties priekšstats, ka ostā kuģu mazāk. Kā liecina skaitļi par pārkrautajām kravām arī iedzīvotājiem tik ļoti netīkamās, putošās akmeņogles, šobrīd mazāk tiek krautas Ventspils tirdzniecības ostas atklātā tipa terminālī, iepretim vecpilsētai, bet vairāk slēgtajā Baltic Coal Terminal.

Kopumā 2012.gada pusgada laikā kravu apgrozījums Ventspils brīvostā palielinājies par 19,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu, pārsniedzot 17,3 miljonus tonnu.

Jūnijā Ventspils brīvostā pārkrauti 2,6 miljoni tonnu. Tas ir par 409 tūkstošiem tonnu jeb 19% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā. Šī gada pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 17,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8 miljoniem tonnu jeb 19,5% vairāk nekā pirms gada un par 3,8 miljoniem tonnu jeb 28% pārsniedz šogad plānoto apjomu.

Jāpiebilst, ka osta šobrīd tuvojas savam vēsturiski lielākajam kravu apjomam, kas astoņdesmitajos gados sasniedza 38 miljonus tonnu. Taču tas bija pie apstākļiem, kad darbojās naftas cauruļvads Polocka – Ventspils. Ja pirmā pusgada pieauguma tendence Ventspils brīvostā saglabāsies, šis būs rekorda gads, kopš slēgts naftas vads.

Lielākais kravu pieaugums no Ventspils brīvostas termināļiem bija SIA Ventspils Nafta termināls – par 21%, AS Baltic Coal Terminal – par 36%, AS Ventspils tirdzniecības osta – par 27%, un AS Ventbunkers – par 43%.