Stihija - ūdens

Pie ūdeņiem esot pierasts jau no bērnības, sākotnēji braucis zvejas laiviņā ar makšķeri rokā. Savukārt pašreizējo amatu viņš sauc gandrīz vai par sapņu piepildījumu. Ir iespēja atrasties pie ūdeņiem, uz jūras, tajā pašā laikā nepametot mājas un kopā ar ģimeni iekopjot savu sētu un mazdārziņu. Turklāt ar darba ūdeņiem vien nepietiek, vaļasprieks ir arī makšķerēšana. Ar ievērojamiem lomiem Andris gan, kā pats smejas, nevarot lepoties.

Pa šiem darba gadiem locis sapratis, ka ļoti svarīga viņa amatā ir prasme komunicēt, jo, uzkāpjot uz kuģa, jāprot rast kontaktu ar tā komandu. Viņš novērojis, ka uz lielajiem kuģiem ir vieglāk, bet uz mazajiem kapteiņiem patīk demonstrēt savu svarīgumu, un tas izpaužas ne vienmēr laipnā attieksmē pret paša komandu.

Pavisam svaigs gadījums iz darba dzīves

Pirms divām nedēļām, kad viņš devies ostā ievest 180 m garu tankkuģi, pie Ventspils krastiem bijusi bieza migla, kaut ostā to nevarēja manīt. Locis brīdinājis kapteini, ka tuvojas, bet, uzkāpjot uz kuģa, neviens to nav sagaidījis, klājs bijis tukšs. «Kāpu augšā stūres mājā, attaisīju durvis, un kapteinis skatās uz mani lielām acīm un prasa, kas es tāds,» atceras Reisons. Migla bijusi tik liela, ka viņi loča kuteri pat nebija pamanījuši, tādēļ kapteinis smejoties teicis, ka saņemti ciet silti, un atzinis, ka vēl ilgi to atcerēsies.