Sāks 3D tehnoloģiju rūpnīcas būvniecību

Ventspils brīvostas neizmantotajās teritorijās jau daudzus gadus tiek aktīvi piesaistīti jauni ražošanas uzņēmumi. Salīdzinājumā ar 2002. gadu pilsētā desmitkāršojusies rūpniecības produkcijas izlaide, bet eksports apstrādes rūpniecībā kļuvis pat divdesmit reižu lielāks. Kā atzīst Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, topošā rūpnīca ir loģisks turpinājums pasākumiem, kas Ventspilī veikti, lai attīstītu tādu perspektīvu un augstas pievienotās vērtības nozari kā elektroniku un augstās tehnoloģijas.

Jaunajā rūpnīcā paralēli šķidro kristālu (LCD) plāksnēm un brillēm, ar kurām TV ekrānos un kinoteātros varēs skatīties trīsdimensiju (3D) filmas, taps arī speciāli briļļu stikli. Tie būs īpaši ar to, ka aptumšojas atkarībā no gaismas spilgtuma. Uzņēmums ražos arī jaunākās paaudzes velometriskos trīsdimensiju telpisko attēlu veidošanas displejus.

Viens no galvenajiem biznesa segmentiem uzņēmumam, ko līdzās Ventspils elektronikas fabrikai Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā veido šīs nozares biznesa guru Latvijā Ilmārs Osmanis, būs metināšanas masku stikli, kas automātiski aptumšosies pie spilgtas gaismas, kā arī ceļa zīmju un informācijas displeji. Taps arī īpaši daudzplākšņuLCD monitori, kuri spēj atveidot attēlus, kas trīs dimensijās redzami bez īpašajām brillēm un tiek izmantoti galvenokārt medicīniskajā diagnostikā.

Pagājušā gada septembrī Ventspils brīvostas pārvalde parakstīja līgumu ar EUROLCDS par ēkas un zemes nomu. Ēkas nomas līgums paredz, ka pašu ražošanas ēku būvē pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma, bet uzņēmums pēc tam ražotni no brīvostas pārvaldes nomā.

Ventspils brīvostas pārvaldes izsludinātajā konkursā par kredītlīdzekļu piesaisti ražošanas ēkas būvniecībai uzvarēja POHJOLA BANK plc, kas projekta realizācijai piešķirs 4,5 miljonus eiro. POHJOLA BANK plc ir viena no Somijas lielākajām korporatīvajām bankām. Latvijā Pohjola grupas uzņēmumi darbojas kopš 2008. gada. Bankas Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns saka, ka bankai ir prieks, ka viens no pirmajiem nozīmīgajiem tās projektiem Latvijā dos atspērienu augsto tehnoloģiju attīstībai.

Savukārt ražošanas ēkas būvniecības konkursā uzvarēja Skonto Būve. Uzņēmuma piedāvātā līgumcena ir 3,4 miljoni latu. Uzņēmuma valdes loceklis Māris Kvite sola, ka jau pēc 6 mēnešiem varēs uzsākt iekārtu uzstādīšanu, bet pēc 8 mēnešiem rūpnīcā varēs strādāt. «Būvniecība labi rāda ekonomisko situāciju, tāpēc ir īpašs prieks būvēt nevis tirdzniecības centru vai kādu izklaides vietu, bet rūpnīcu,» parakstot līgumu, teica Kvite.

Šī ir laba ziņa

Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs

– Man ir gandarījums, ka brīvostas valde pieņēmusi lēmumu atbalstīt šo projektu, kas veiksmīgi virzās uz priekšu; gada beigās varēs svinīgi atklāt rūpnīcu. Šis ir viens no soļiem Ventspils industrializācijas virzienā. Šobrīd gan Ventspils Augstskola, gan Profesionālā vidusskola strādā šajā virzienā. Elektronikas nozare, informācijas tehnoloģijas, datu apstrāde attīstās, turklāt ne vien izglītības, bet arī zinātnes jomā. Ziņa par šīs ražotnes būvniecību Ventspilī ir ļoti laba, sākot jau ar būvniekiem, darba meklētājiem un beidzot ar nodokļu maksātājiem un nodokļu tērētājiem.

Paver iespējas arī citiem

Ivars Eglājs,  Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes priekšsēdētājs

– Parasti ar LCD pielietojumu saprot televizoru ražošanu, kur citas dārgākas tehnoloģijas (LED, OLED) pamazām aizstās LCD, tādēļ uzņēmums ir izvēlējies specializēties uz nišas produktiem, kur LCD tehnoloģiju tirgum paredz strauju izaugsmi. Pati ražotne būs interesanta ar to, ka lielākā daļa no ražošanas telpām sastāvēs no tā saucamās Tīrās telpas jeb Cleanroom. Ēkas svarīgs aprīkojums būs milzīgas jaudas gaisa pieplūdes, nosūces sistēmas, kuru uzdevums būs filtrēt ražotnes gaisu un attīrīt no putekļiem, mikrobiem un citām kaitīgām daļiņām gaisā. Ražojot šķidrā kristāla paneļus, tajos nedrīkst iekļūt nekādi ārējie elementi, pat ne vissīkākie.

Pat ražotnes tīrītājiem un apkopējām būs jālieto speciāli rīki, jāvelk īpašas kurpes, ķirurgu cienīgi virsvalki, galvassegas, sejas maskas un cimdi. Jaunu 3Dtehnoloģiju izstrādei un ražošanai vajadzīgi arī gudri programmētāji, servisa darbinieki. Tāpēc te saskatu iespēju labai sadarbībai starp EUROLCDS un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka citiem uzņēmumiem. Ir labi, ka par ražotnes būvniecību uzzinām šobrīd, jo šis ir laiks, kad skolēni domā par savas nākotnes profesijas izvēli. Varbūt kādam tas ir pēdējais brīdis, lai cītīgi sāktu mācīties ķīmiju, fiziku un matemātiku. Citam – lai nolemtu par labu augstākajai izglītībai nevis Rīgā, bet gan Ventspils Augstskolā, izmantojot iespējas apgūt informācijas tehnoloģijas vai elektroniku ar visjaunākajām iekārtām un mācību aprīkojumu.

Būsim unikāli Latvijā

Ainārs Ozols, EUROLCDS ražotnes vadītājs

Kādēļ EUROLCDS rūpnīca uzskatāma par unikālu projektu Latvijā?

–Mēs ceram izveidot šeit rūpnīcu, ar ko var lepoties gan Latvijā, gan pasaulē. Iespējams, šī ražotne būs sarežģītākā ražošanas ēka, kas šogad Latvijā taps, turklāt vienīgā šāda līmeņa ražotne Eiropā. Šādas displeju rūpnīcas pārsvarā ir koncentrētas Ķīnā, Japānā un Taivānā, tikai pāris ir palikušas Eiropā; tās koncentrējas vai nu uz ļoti maziem apjomiem, autobūvi, vai arī darbojas vairāk kā pētniecības centri. Mūsu rūpnīcas īpatnība ir tāda, ka strādāsim, sākot ar stiklu un beidzot ar pašu displeju. Šis ir iemesls, kādēļ ir svarīgi, ka blakus atrodas Ventspils elektronikas fabrika, jo vairāku detaļu piegāde mums būs rokas stiepiena attālumā. Turklāt strādāsim ar pasaulē ļoti pazīstamiem, respektabliem partneriem, sadarbība ar kuriem interesē daudzus. Viens no tiem ir Japānas grands, kas savā valstī dārdzības dēļ bieži vien nespēj nodrošināt konkurētspējīgus produktus, tomēr uz Ķīnu iet negrib, jo tur ir grūti nosargāt intelektuālās tiesības, bet uz Latviju, kā izrādās, tas ir gatavs nākt. Eiropas un, jāsaka, arī NATO valstīm ir svarīgi, ka šie produkti tiks ražoti šeit, nevis Ķīnā.

Kādi darbinieki uzņēmumā būs vajadzīgi?

– Pamatā uzsvars ir uz elektroniku, jo displejs ir tas gala elements, ko pieslēdz elektronikai galā. Lai to plaši pielietotu, ir vajadzīgs elektroniķis, kuram jāpanāk, ka displejs strādā vienā vai otrā veidā. Te ļoti svarīga ir Ventspils Augstskola, kas gatavo speciālistus elektronikā un arī informācijas tehnoloģijās. Protams, arī parastie operatori būs nepieciešami, līdzīgi kā Ventspils elektronikas fabrikā, un šim darbam varēs apmācīt arī sievietes, pat bez priekšzināšanām. Galvenais kritērijs ir cilvēka rūpīgums, kārtīgums, jo ne visi, kā pierādījies, tos var ievērot.

Kādēļ izvēlējāties būvēt rūpnīcu Ventspilī?

– Ir svarīgs atbalsts, ko sniedz Ventspils brīvostas pārvalde, turklāt blakus ir Ventspils Augstskola un Ventspils elektronikas fabrika. Latvijā arī vieglāk saglabāt tā dēvēto know-how, kas šajā biznesa segmentā ir pietiekami nozīmīgi. Šī ir nozare, kurā nav pieejamas tādas mācību grāmatas, ko varētu paņemt, izlasīt un izdarīt, visur ir savi knifiņi. Un, jāsaka godīgi, mēs Latvijā nevaram konkurēt ļoti vienkāršās un darbietilpīgās tehnoloģijās. Taču ir tendence, ka Vācija un Japāna nevar vairs saražot konkurētspējīgus produktus, pie viņiem tie izmaksā pārāk dārgi, bet Latvijā tas ir iespējams, jo darbaspēka izmaksas ir mazākas. Pirmais gads rūpnīcā, visticamāk, paies vienā maiņā, bet dzīve mainās ātri, daudz atkarīgs arī no veiksmes. Mums ir iespējas, un tās mēs noteikti nekautrēsimies izmantot.

Ēkas kopējā platība: 4300 m²

Tīrā telpa: 1800 m²

Darba vietas: līdz 100

Atrašanās vieta: Ventspils brīvostas teritorijā,

Kaiju ielā 9, 1,47 ha platībā

Ražotnes būvniecības izmaksas: 3,4 miljoni latu

Investīcijas ražošanas iekārtās – 3–4 miljoni eiro

EUROLCDS dibinātāji:

SIA Macro Rīga,

zviedru uzņēmumi Hornell TeknikinvestAB, Tec Holding AB

un investīciju fonds Baltcap.

Projektam saņemts ES mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas programmas JEREMIE finansējums 1,25 miljonu eiro apmērā.