Ekonomist lemberg (kurš izglītību ieguvis pagājušā gadsimta padomju skolā), Latvijas konkurētspēju daudz vairāk ietekmē par 30% dārgāka elekrība, nevis lētā darba spēka izmaksas. Tāpēc nemaldiniet sabiedrību ar tik primitīvu skaidrojumu par konkurētspēju. Tad nu uzdevums jums, kā politiķim - panāciet, ka Latvenergo elektrības cena ir Igaunijas un Lietuvas līmenī (tātad gāzes cenai no Krievijas ir jasamazinās :))), ja tik ļoti rūpējaties par Latvijas iedzīvotāju labklājību. Un vēl, nākošreiz pastāstiet par Gini koeficientu, kas parāda lielo ienākumu nevienlīdzību Latvijā un kā tas "veicina" tautsaimniecības attīstību. Latvijas tautsaimniecības attistību nesekmē bizness, kas balstas uz lēto darbaspēku. Uzņēmējiem ir jāiegulda uzņēmuma attīstībā, iegādājoties jaunu aprīkojumu un tehnoloģijas, kā arī darbinieku apmācībā. Valdībai ir jādod skaidrs signāls uzņēmējiem, ka uz lēto darba spēku balstītam biznesam Latvijā nav nākotnes. Par minimālās algas celšanu UK. Nu varbūt beidzot iemācieties angļu valodu un palasiet par National Minimum Wage Act 1998, pirms kko apgalvojat par plāna un tirgus ekonomiku. Pēc jūsu teiktā iznāk, ka Lielbritānijā nav tirgus ekonomikas? :) Izbeidziet maldināt sabiedrību! Lai gan šiem video skatījumu skaits ir tik mazs, ka nebūtu vērts laiku tērēt, tomēr nu tik traki muldēt nevajadzētu gan.
0
0
tara10.08.2016, 10:32:18
Pievienoju eksperta viedokli Martiņš Apinis diena.lv ...mūsu valstī vēl aizvien ir visai iespaidīgs nodarbināto īpatsvars ar zemu atalgojumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību apsekojumu šā gada pirmajā ceturksnī 43,7% nodarbināto neto darba samaksa nepārsniedza 450 eiro. Protams, var spriest par to, cik korekti ir iedzīvotāji dažādās aptaujās, taču diezgan nepārprotami varam secināt, ka visai lielai valsts iedzīvotāju daļai pašreizējie naudas uzkrāšanas svētki iet secen. Tāpat varam secināt, ka, neraugoties uz to, ka ekonomiskā situācija valstī kaut nedaudz ir uzlabojusies, sabiedrības noslāņošanās turpinās, turklāt plaisa starp turīgajiem un mazāk turīgajiem kļūst aizvien platāka. http://www.diena.lv/latvija/viedokli/apinis-uzkrajumi-kave-ieguldijumus-14150370
Pievieno komentāru:
Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties:
Komentāri (2)
Ekonomist lemberg (kurš izglītību ieguvis pagājušā gadsimta padomju skolā), Latvijas konkurētspēju daudz vairāk ietekmē par 30% dārgāka elekrība, nevis lētā darba spēka izmaksas. Tāpēc nemaldiniet sabiedrību ar tik primitīvu skaidrojumu par konkurētspēju.
Tad nu uzdevums jums, kā politiķim - panāciet, ka Latvenergo elektrības cena ir Igaunijas un Lietuvas līmenī (tātad gāzes cenai no Krievijas ir jasamazinās :))), ja tik ļoti rūpējaties par Latvijas iedzīvotāju labklājību.
Un vēl, nākošreiz pastāstiet par Gini koeficientu, kas parāda lielo ienākumu nevienlīdzību Latvijā un kā tas "veicina" tautsaimniecības attīstību.
Latvijas tautsaimniecības attistību nesekmē bizness, kas balstas uz lēto darbaspēku.
Uzņēmējiem ir jāiegulda uzņēmuma attīstībā, iegādājoties jaunu aprīkojumu un tehnoloģijas, kā arī darbinieku apmācībā.
Valdībai ir jādod skaidrs signāls uzņēmējiem, ka uz lēto darba spēku balstītam biznesam Latvijā nav nākotnes.
Par minimālās algas celšanu UK. Nu varbūt beidzot iemācieties angļu valodu un palasiet par National Minimum Wage Act 1998, pirms kko apgalvojat par plāna un tirgus ekonomiku. Pēc jūsu teiktā iznāk, ka Lielbritānijā nav tirgus ekonomikas? :) Izbeidziet maldināt sabiedrību! Lai gan šiem video skatījumu skaits ir tik mazs, ka nebūtu vērts laiku tērēt, tomēr nu tik traki muldēt nevajadzētu gan.
Pievienoju eksperta viedokli
Martiņš Apinis diena.lv
...mūsu valstī vēl aizvien ir visai iespaidīgs nodarbināto īpatsvars ar zemu atalgojumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību apsekojumu šā gada pirmajā ceturksnī 43,7% nodarbināto neto darba samaksa nepārsniedza 450 eiro. Protams, var spriest par to, cik korekti ir iedzīvotāji dažādās aptaujās, taču diezgan nepārprotami varam secināt, ka visai lielai valsts iedzīvotāju daļai pašreizējie naudas uzkrāšanas svētki iet secen. Tāpat varam secināt, ka, neraugoties uz to, ka ekonomiskā situācija valstī kaut nedaudz ir uzlabojusies, sabiedrības noslāņošanās turpinās, turklāt plaisa starp turīgajiem un mazāk turīgajiem kļūst aizvien platāka.
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/apinis-uzkrajumi-kave-ieguldijumus-14150370