Ceriņu Laiks... Smaržo ceriņi un zeme, Kad lietus zāli mitrina, Tu sēdi četrās sienās Un diena velkās gara,
Pulkstenis tikšķ, laiks iet, Un ceriņi vāzē vīst,- Es gribu būt tas baltais ceriņkrūms, Kas smaržo tur aiz loga... Es gribu būt tas lietus, Kas sauso zemi mitrina, Nu ko lai dara, nav mana vara, Laiks iet, pulkstenis tikšķ - Dienas aizet, ceriņi nozied, Un paliek tikai atmiņas... Par smaržīgiem ceriņiem baltiem!
/dzejoļa autors Aija Balode-Šilde/
Pievieno komentāru:
Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties:
Komentāri (1)
Ceriņu Laiks...
Smaržo ceriņi un zeme,
Kad lietus zāli mitrina,
Tu sēdi četrās sienās
Un diena velkās gara,
Pulkstenis tikšķ, laiks iet,
Un ceriņi vāzē vīst,-
Es gribu būt tas baltais ceriņkrūms,
Kas smaržo tur aiz loga...
Es gribu būt tas lietus,
Kas sauso zemi mitrina,
Nu ko lai dara, nav mana vara,
Laiks iet, pulkstenis tikšķ -
Dienas aizet, ceriņi nozied,
Un paliek tikai atmiņas...
Par smaržīgiem ceriņiem baltiem!
/dzejoļa autors Aija Balode-Šilde/