Ventspils un ekoloģija
Ko pilsētas dome domā par to, kā sasniegt rezultātus klimata jomā attiecībā uz videi kaitīgo gāzu izmešiem? Vai viņiem vispār ir kāds pienākums to darīt? Tikko notika baikeru saiets. Milzīgs daudzums benzīna ir izšķiests bez nekāda labuma, un motociklu izplūdes gāzes ir nonākušas atmosfērā. Tagad dragrace. Vēl vairāk bezjēdzīgs pasākums.Cilvēki. Padomājiet. Nākamajām paaudzēm pēc mums būs vajadzīgs tīrs gaiss, lai viņi varētu elpot. Arī deputātu bērniem un mazbērniem. Vai arī jūs dzīvojat pēc principa, ka pēc mums var būt pat plūdi?
Komentāri (30)
Viens no risinājumiem varētu būt maksas stāvvietas pilsētas ielās.Tas varbūt mainītu cilvēku paradumus it visur braukt ar automobiļiem.
Gan jau ir cilvēki, kas patiesi it visur dodas ar auto, bet tie noteikti arī vai nu atradīs kā to apiet vai turpinās braukt, arī ar maksas stāvvietām. Bet nedomāju, ka šajā brīdī būtu prāta darbs Ventspilī ieviest maksas autostāvvietas, tas tikai radītu lielāku haosu un lieku braukāšanu, lai atrastu brīvu vietu kādā bezmaksas stāvvietā, kādā iekšpagalmā.
Vāciešu klima-kleber noziedznieki uzskata, ka viņi ir pēdējā paaudze. Tā kā nav stresa vispār :D
Sliktākais būs tad, ja izrādīsies, ka viņiem bija taisnība. Paskatieties, kādi ugunsgrēki šobrīd plosās Eiropas dienvidos. Ņemot vērā planētas mērogus, mēs esam viegli sasniedzami.
Kā jums patika nesenie piedzīvojumi ar vistas olas lieluma krusu?
2019.g. CO2 emisijas:
Ķīna - 10666 mil. tonnas;
ASV - 4716 mil. tonnas;
Indija - 2444 mil.tonnas.
_________________________
Latvija - 7 mil.tonnas.
Visi 1.7 mil. latviešu varētu pārvietoties tikai ar kājām un mēs vienalga neko neitekmētu pasaules mērogā.
Avots: https://worldpopulationreview.com/country-rankings/pollution-by-country
Un vēl visādi trokšņu izdalījumi pilsētas centrā,kkādi pasākumi koncerti kur visi izdala atgāzes brīvā dabā!visus uz lidlauku lai tur jemas.un vēl to smirdīgo nafteni kopā ar biventu un granulām aizklopēt ciet,naf ko elpot dēļ šiem vispār
Ķīnieši, amerikāņi un indieši domā tāpat. Ja nekas nemainīsies, pirmkārt un galvenokārt domāšanā, mums visiem drīz būs gals. Mēs vienkārši nosmalstīsim. Ja ne mēs, tad mūsu bērni un mazbērni. Vai jums nav žēl viņu?
BLOOMBERG: Meteoroloģijas dienests apgalvo, ka pagājušajā gadā Apvienotajā Karalistē reģistrētā rekordaugstā temperatūra, kas pārsniedz 40C (104F), līdz 2060. gadam varētu tikt uzskatīta par normālu un līdz 2100. gadam - pat par vēsu. Plašāka tendence liecina, ka ekstrēmās temperatūras valstī paaugstinās straujāk nekā vidēji pasaulē.
Blumbergs prāto, saule dara ;)
Latvija atrodas labākā pasaules vietā , jo mums nav vulkānu , vētras kā ASV, cunami kā Japānā, plūdi un indīgi rāpuļi . Baltijas jūra ir sprādzienbīstama, jo pēc otrā pasaules kara tika nogremdēti ķīmiski atkritumi mucās . Pagaidām klusums , bet mucas rūse un tad būs katastrofa. Krievija gāzes vadu vilka , tad vairs par to nerunā , bīstams klusums .
Cienījamais karloviča kungs,es Jums varētu visā piekrist.Jā mūsu mīļā tēvzemīte atrodas izdevīgā vietā.
Bet par tiem rāpuļiem,gan es nepiekritīšu.
To ir daudz....
Runā gan krieviski,gan latviski,gan ukrainiski,gan kādā citā valodā.
Rāpo uz visām pusēm....
Juri700- aizklopēt var visu, labi elposi, bet ko ēdīsi un kakāsi?
Vai maz ir aiklopēts- piena, gaļas, maizes kombināti, Ventspils koks, ventilatoru rūpnīca, zivju kombinātu, SRAU
Par ekoloģiju lai vairāk uztraucas valstis, kur iedzīvotāju blīvums vairākas reizes pārsniedz Latviju. Nav ko cepties un skriet pa priekšu ... Vienīgais, ja gribi tikt pie augstā amata Briselē.
Varbūt lai tad sāk ar atkritumu pārstrādi, savādāk tekstilu vispār nepārstrādā, bet nodot var tikai labo un atdodamo. Lai samazina atkritumu kalnus - jau sākot ar ražotāju, savādāk pat tējas iepakotas vairākos plastmasas iepakojumos, kur nu vēl kas cits. Izmeši, redz, viņam kaitējot... Nu tad dzīvo arī aukstā mājā pa ziemu, apkure tiešā veidā ir izmeši.
Diskusijas tēma nav par apkures krāsnīm.
Ā, diskusija ir tikai par motociklu izplūdes gāzēm, ja? Skaidrs, kārtējais klimata pseidoaktīvists bez sajēgas.
Autor, lai spriestu par to , vai pie mums ir labi vai slikti, jāpēta kā īr citur.
Piesārņojuma līmeni būtu jānosaka , cik un 1 kvadrātmetru iznāk kādu izmešu.
Vispār Ventspili glābj vējš- visus dūmus izdzenā
Tā ir politiska problēma. Ja nākamajās vēlēšanās piedalīsies partijas bez skaidras vides aizsardzības programmas, nav jēgas par tām balsot, jo runa ir par mūsu izdzīvošanu.
Paskaties plašāk: ugunsgrēki, lidmašīnas, dzelzceļš un kuģi - tie netiek ņemti vērā? Viens aizdedzies auto piesārņo vairāk gaisa nekā visi tie moči kopā ņemot. Nedomāju, ka ēdot zāli un staigājot ar kājām, mēs varam ietekmēt planētu stāvokli, vai saules aktivitāti. Visa tā eko plānprātība ir nekas vairāk, kā politiski/ekonomiskā ietekme par patērētāju. Neēdiet gaļas un piena produktus -dzīvnieku barojoties izdala metāna gāzi, kas palielina siltumnīcas efektu!
Es turpināšu- ēdiet gurķus , tomātus, ābolus ( jo es tos audzinu)
Krisk kundz.
Aber,ja būs ēst tig tō Dārzen un Augl,tad būs laist pulk Pirdien,le zinat.Un tō ar ir vien Gāz.
Atbild Vides uzraudzības nodaļa:
Ventspils valstspilsētas pašvaldība strādā atbilstoši ES nospraustajam Zaļajam kursam un izvirzītajiem klimata mērķiem. Lai apzinātu savas iespējas un nepieciešamību samazināt savu ietekmi, tiek izstrādāts pašvaldības ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns 2023.-2030. gadam.
Paldies par sniegto informāciju. Kur var apskatīt šo plānu?
ES prasa samazināt izmešu daudzumu teiksim par 10% līdz N-tam gadam. No kā tie 10%? No pašreizēja izmešu daudzuma? Bet vai var salīdzināt to daudzumus teiksim Vācijā un pie mums? Tā ir absurda prasība. Un mūsu valdība- "būs izpildīts".
Atbild Vides uzraudzības nodaļa:
Gaisa piesārņojuma jautājumi vienmēr bijuši Eiropas savienības uzmanības lokā .Tā, 2005. gada septembrī Eiropas Komisija pieņēma Tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu, lai visā ES sasniegtu tādu gaisa kvalitāti, kas nerada negatīvas sekas un riskus cilvēku veselībai un videi. Tika noteikti stratēģiskie mērķi līdz 2020. gadam, rīcības un līdzekļi to sasniegšanai, kā arī 2008. gada 21. maijā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai1, kas nosaka prasības gaisa kvalitātes mērījumu veikšanai, gaisu piesārņojošo vielu pieļaujamajai koncentrācijai gaisā, kā arī pienākumu rīkoties, ja gaisa kvalitāte kādā no gaisa kvalitātes monitoringa stacijām nav atbilstoša.
Savukārt 2013. gada 18. decembrī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu "Programma "Tīru gaisu Eiropā". Šī programma ir Eiropas Komisijas stratēģija, kurā norādīti pasākumi, ar ko nodrošināt esošo mērķu sasniegšanu, un izklāstīti jauni gaisa kvalitātes mērķi laikposmam līdz 2030. gadam. Paziņojumā uzsvērts, ka, lai gan pēdējās desmitgadēs gaisa kvalitāte Eiropā ir ievērojami uzlabojusies, tomēr gaisa piesārņojums joprojām daudzviet ievērojami kaitē Eiropas videi. Rezultātā 2016. gada 14. decembrī tika pieņemta jauna Direktīva 2016/2284. Tā nosaka stingrus maksimāli pieļaujamos antropogēno emisiju apjomus dalībvalstīm galvenajām piesārņojošām vielām - sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam, nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, amonjakam un daļiņām PM2,5 laika periodam no 2020. līdz 2029. gadam, kā arī pēc 2030. gada.
Direktīvas 2016/2284 6. pants noteic, ka dalībvalstīm līdz 2019. gada 1. aprīlim ir jāizstrādā un jāiesniedz Eiropas Komisijai valstu gaisa piesārņojuma ierobežošanas rīcības plāni. Latvija šādu plānu ir izstrādājusi arī Latvija. https://likumi.lv/ta/id/314078-par-gaisa-piesarnojuma-samazinasanas-ricibas-planu-2020-2030-gadam Ja šie jautājumi interesē pēc būtības, laipni aicināti Vides uzraudzības nodaļā. Pieņemšanas laiks no 16.00-18.00 pirmdienās.
Paldies Ventspils valstpilsētas pašvaldības domei par sniegto informāciju.Taču visas šīs direktīvas attiecas uz valsti. Ko darīs Ventspils pašvaldība?
BLOOMBERG
Jūlijs oficiāli bija Zemes karstākais mēnesis vēsturē, kas izraisīja rekordlielu Antarktikas sarukumu un Eiropas Savienības Zemes novērošanas aģentūras brīdinājumu par "baisām sekām", jo ekstrēmi laikapstākļi kļūst arvien biežāki un intensīvāki.
Saskaņā ar ES Klimata pārmaiņu dienesta "Copernicus" datiem pasaules vidējā temperatūra pieauga virs iepriekšējā rekorda, kas tika uzstādīts 2019. gada jūlijā, par "neparasti lielu starpību" - 0,33C. Atkāpjoties vēl tālāk, šis jūlijs bija par 0,72C siltāks nekā 1991.-2020. gada jūlija vidējais rādītājs un par aptuveni 1,5C siltāks nekā 1850.-1900. gada vidējais rādītājs.