Vai es esmu normāla???
Tas nav vienīgais jautājums, ko es sev uzdodu kad nāk ziema. Drīz iejūtīšu savu saņemto rēķinu par Siltumu un sāksies depresija... Manuprāt pārdevējas darbs ir tas ar kuru var savienot skolu vai studijas - bet tā protams, šī nozare nav no tām kur var lielas algas pelnīt... Naudas trūkums – visa ļaunuma sakne... Man nevajag auto, es neprasu daudz, es gribu dzīvot normāli neskaitot kapeikas... Esmu izlēmusi, ka man bērnu nebūs vispār! Manuprāt, ka pasaulē valda pārapdzīvotība! Arī mana draudzene apzinās ka bērna “uzspiešana” nav veselīga. Latvijā gan diezgan bieži ir novērojama šāda bērnu “uzspiešana”. Manuprāt, tas viennozīmīgi ir emocionālā vardarbība, kurai sievietes nereti nav gatavas.
Bērns ir liela atbildība, un līdz tam sajūtu ziņā ir jānonāk! Es savam bērnam nevarēšu praktiski dod drošības sajūtu, ka viņam viss izdosies un viņš atradīs savu vietu dzīvē!
Manuprāt, pirms bērnu radīšanas ir svarīgi vispirms apzināties sevi! Nedomāju, ka kādreiz es gribēšu bērnus. Taču pagaidām izvēlos dzīvi bez bērniem. Taču šķiet, ka citi cilvēki to nevar pieņemt. )) Visvairāk kaitina citu pārliecība, ka viņi zina labāk, kā man būtu jādzīvo...)))
Visbiežāk tieši draudzenes ar bērniem, kas sēž mājās un sevi nav pietiekami realizējušas, apgalvo, pat uzstāj , ka man vajag bērnu!! No sievietēm, kurām ir bērni un kuras sevi veiksmīgi realizē karjerā, tāpat kā no vīriešiem, pareizas dzīvošanas pamācības dzirdējusi neesmu...
Sabiedrība neizrāda ka viņai mūsu bērni būtu vajadzīgi!
Komentāri (14)
Mūsu valstij ar veiksmes stāstu nav vajadzīgi ne bērni, ne cilvēki (latvieši) vispār , jo nekas neliecina par to ,ka valstī dzīves līmenis ceļas un cilvēkiem dzīvot kļūst labāk un ir kaut kāda drošība par rītdienu, vistrakākais arī ir tas ,ka nav normālu darba vietu ar labu algu un ticību ,ka drīz tā darba vieta neizkūpēs gaisā un atkal ļaužu pulciņš nepaliks uz ielas ar parādu nastu mugurā.Kā lai jaunās sievietes laiž pasaulē mazuļus, ja nav drošības par nākotni?
ja tu negribi bērnus, tad neviens Tev neliek viņus ražot, bet pēctam neraudi ka esi 40 gadus veca, viena, 5 kaķu ielenkumā
Bērni jau nav vajadzīgi valstij (abstraktam ļaužu kopumam, kuru pārvalda birokrāti un kas nepieciesama par tik par cik nepieciešama policija, medicīna , izglītība, sociālā aizsardzība...),
bet mīlošiem VECĀKIEM.
Bērniem , protams, vajadzīgi mīloši vecāki , bet vecākiem viņus mīlošai valstij , kur ir drošība par rītdienu , lai pēc laika ar visām atvasēm nav jābrauc uz kādu citu valsti ,kurai ir vajadzīgi jauni valsts iedzīvotāji ,kas vēlāk parūpēsies par vecākiem un vecvecākiem ,kuri viņus laiduši pasaulē un izaudzinājuši.
Nē, tu autor neesi normāla.
Vispirms ir vīrietis, ģimene un tad jādomā par bērniem.
Ja tev bērns vajadzīgs tikai lai pašapliecinātos sabiedrības priekšā, tad laime nav iespējama.
Un tās tavas draudzenes izklausās pēc tādām pašām aitām, kurām galvenais dzīvē bija balta kāzu kleita (cerams, ka vismaz tas bija) un 1. bērns līdz 30 gadiem no jebkura alkoholiķa, narkomāna, bomža utt., ka tik bija/ir, lai būtu ar ko plātīties draudzeņu priekšā...
Un tagad šīs nelaimīgās vientuļās mātes vai alkoholiķu sistās tēlo laimīgās, mācot tevi... Kā jau pareizi teici - laimīgie nemāca/nenorāda citus kā dzīvot.
Mīlošai valstij? Kas tā tāda?)
Ne jau tās, kur letiņi brauc dzīvot un strādāt, viņus par to mīlē, bet to ekonomikai vnk vajag darbaspēku un turienes birokrati, acīmredzot, ir gudrāki un pragmatiskāki par vietējiem puskoka lēcējiem un plānā galdiņa urbējiem.
Tiem ir vienkārši vairāk naudas...
Ja tā būtu domājuši mūsu senči,tad diez vai vairākums no tiem kas sēž pie saviem kompjiem un spaida pogas,rakstīdami dumības,būtu dzimuši. Kādreiz,sen atpakaļ,nebija socialo dienestu,nebija bezdarbnieku pabalstu un nebija mamiņu algu.Tomēr ģimenes veidojās,cilvēki dzima,pieauga un kas speja un gribēja tie arī kautko sasniedza dzīvē,nepieprasot drošības sajūtu,bet paši to meklēja un radīja,ar savu čaklumu,izdomu un izdzīvot spēju un prasmi.
Ha! Ha! Ha! Parādiet man tādu vīrieti!!! Neviens, atkārtoju - NEVIENS, vīrietis negrib, nav gribējis un negribēs precēties! Lūk daži visbiežākie iemesli kāpēc vīrieši negrib precēties- nereti vīrieši baidās ka nespēs tikt galā ar ģimenes apgādnieka lomu, un nespēs pienācīgi apgādāt ģimeni. Un... ar kāzām saistītas lietas tiem liekas par nevienam nevajadzīgu teātri. Esam izmētāti pa pasauli un ģimenes vairs nav!
Protams ,ka vīriešiem šajā valstī trūkst jau manis iepriekš minētās drošības par rītdienu, un tas ir traki ,ka jaunie cilvēki neprecas un nedomā par bērnu laišanu pasaulē, jo mēs milzu ātrumā izmirstam un pie tam ļoti daudz jauno aiziet no dzīves labprātīgi.
To Nata. Tagad pavisam citi laiki,cita paaudze,cita sabiedrība un citi uzskati,kā arī pavisam citas (ne) iespējas... Viss sākas jau ģimenē,bērnudārzs,skola un tt..Arī ekonomiski viss ir daudz sarežģītāk..Protams,ka bērni dzima,dzimst un dzims arī turpmāk,bet tagad par to daudz vairāk jāpiedomā kā tas bija gadus 30-40 atpakaļ!
Padlaiki, protams, bija garlaicīgi, nūģīgi un pelēki, ar rindām un deficītu, bet - kā iztiksim !? galva gan nebija jālauza. Sociāļizms.
Darbs nebija jāmeklē Padsavienībā, kā tagad Eirosavienībā.Un letiņu kultūra plauka un zēla - dziesmusvētki, kori, deju kolektīvi, kino.
Neidealizēju, bet tāda bij' objektīvā realitāte...
Jāpiekrīt , bet kapitālismā jau uz to nevar cerēt ,ka būs drošība par rītdienu , neko daudz vairāk jau nevajag , tikai zināt ,ka rīt būs darbs , ka neizliks no dzīvokļa , jo tas pieder valstij un nevis privātīpašniekam un tad var laist pasaulē bērniņus un priecāties par cerīgo rītdienu , bet pagaidām , mūs nekaunīgā kārtā apzog visi ,kam nav slinkums un sirdsapziņa.
Protams, ka ekonomiski viss ir sarežģītāk. Lai gan - patiesībā primitīvāk.
Kādreiz bij industrija, tagad viss atstāts "brīvā" tirgus pašplūsmā - t.i. baņķieriem.