Bērnu aurošana

Ne jau vienmēr vainīgi vecāki.Mēs mājās pieaugušie rupjības nerunājām,bērnus atved no dārziņa un tad tik sākas.Meitene sāk saukt vārdus,kurus dzirdējusi no draudzenēm un nav tie labākie. Protams, uzreiz saruna un skaidrojumi no mūsu puses,lai bērns saprot ka tā nevar. Meiteņu mammas noliedz ka viņu bērni tā runā. Ar puiku atkal tā.Vecākie puikas uzlika sētā grozu,lai spēlētu basketbolu,saimniece atļāva. Mainās īrnieki, bļauj,kliedz uz puikām, nedrīkst bumbu mētāt ,traucējot.Ko tad lai dara?Tāpat jau skaļāk uzvwdas ka bumbu spēlē,bet ne jau bļauj vai kliedz bez iemesla.

Bija domāts,tāpat jau skaļāk uzvedas bumbu spēlējot. Ir pat mīloši vecāki,kuriem bērni skolā iet laukā no visiem rāmjiem,bet mājās ir klusi un mierīgi.Tāpat varbūt ar tiem pagalmā trokšņojošiem bērniem.Ja cilvēcīgi ar viņiem parunātu varbūt arī viņi saprastu ka tā nevajag darīt.

Manuprāt agrāk bērni bija audzinātāki un neatļāvās tā uzvesties, kātagad. Bija vismaz kaut kāda cieņa pret pieaugušajiem.

Bet kur bērni mācās cieņu; sāk no ģimenes; ciena vecākus, pēc tam citus cilvēkus ar kuriem saskare; skola, bērnu dārzi.. un beidzot cilvēki sabiedrībā;
Un vai pieaugušie ciena viens otru, ģimenēs , darbā.. ? Tas viss ir viens vesels.. Vai tā ir pieaugušie?

Ko tas līdzēs ja es uzrakstīšu ka mēs cienam ğimenē cits citu.Varu atbildēt tikai par savu ğimeni.Visās paaudzēs ir bijuši paklausīgi un ne tik paklausīgi,skaļāki un klusāki bērni.Domāju, katrs vecāks cieņu māca savam bērnam, tik bērni to uzņem pa savam. Tagad uzvedība brīvāka,arī bērni skaļāki. Manī izbrīnu rada ka aizbraucot uz savu pirmo skolu bērni sauc skolotāju vārdā,nevis kā mēs saucām - skolotāj, arī tā bija cieņa.Tagad tāda ir cieņa.

Jā, man pašai bija ğimenē laiks ka uz mēnesi atstāju bērnus vīra un omītes ziņā.Darbā vajadzēja sasteigt,termiņš tuvojās ļoti ātri,darbs janoslēdz.Braucot uz darbu un pārnākot no darba bērni jau gulēja.It kā viss labi,bet tad zvanīja no b.d. ka bērns ilgojas pēc mammas. Un tieši puika,pat uzvedība mainījusies.Jutos vainīga,ka tā sanācis.Tētis un ome ir labi,bet mamma ir mamma.Varbūt tagad arī vecāki daudz strādā un bērni paliek otrā plānā,bet viņi ātri aug un pietrūkst vecāku un padoma,tāpē izklaides meklē ārpus mājas,pagalmos draugu lokā.

Apsveicami; KĀDS IR SADZIRDĒJIS!!!!
mana aprūpes tantiņa saka , ka jau dažas dienas kaut cik klusi esot un varot ari pagulēt..
Gribas pateikties vecākiem, kas ir sadzirdējuši bēdu stāstu....
Siguldas 50 sētas zaļais lauciņš ir cilvēciski kluss.. kaut nu tā būtu uz ilgu laiku..

Ilva..jacer ka tas nebija tik brīvdienu apmāns,ka daudz bērnu kopā ar vecākiem izbrauc no pilsētas.Vispār jau katrā mājā dzīvo kāds slims un aprūpējamais,kuram nepatīk bērni un viņu skaļums, un ko tiem bērniem ta darīt,ja pat bumbas spēlēšana raisa pieaugušos sašutumu.

Labu rītu visiem, kas dalās sarunās, kas varbūt lasa un domā....
Mārai... gribu ļoti cerēt, ka tas klusums ir mazliet ilgāk par brīvdienām; gandrīz vai jāsaka kā -Novadnieks saka- Dievs būs sadzirdējis veco cilvēku lūgšanu; jo tiešām man šīs vecās tantes saka; mēs lūdzam Dievu...
ir tiešām grūti, kad guļošam cilvēkam ir visu laiku asi trokšņi-tie tiešām nebija maigi... ziniet kā tas iespaido cilvēku, kas nespēj no tā ne aiziet ne arī kādi to mazināt , arī svaigu gaisu vajag... lai cik tas būtu varbūt jums nepieņemami; tā ir viena no spīdzināšanas metodēm, ko esmu lasījusi; cilvēku tur telpā no, kur nevar iztikt ārā ar dažādiem skaļuma trokšņiem; rezultāts, ka cilvēks sāk nervozs palikt-izmisums-lidz histērijai- nervu sabrukums-pašnāvība....
Palasiet medicīnas grāmatas par troksni, kas pārsniedz normu, kā tas iespaido cilvēku...
ari jauniešiem, kam mode tagad kā no gultas tā austiņas ausīs līdz pat gulētiešanai, cits pat noteikti aizmieg ar tām; mīļie vecāki; vai zināt cik tas kaitīgi dzirdei, ka visu laiku tuvu bungādiņai ir skaļums? Kā arī ir daudz mašīnu , ko jau pa gabalu var dzirdēt; stikli pat rīb; ne jau kurlie brauc... un visiem ar laiku sekas būs jūtamas pie dzirdes vai vidus auss rajonā.. tas tikai laika jautājums.. vecumdienas ar kurlumu nodrošinātas...
Un atkal gribu pievērst uzmanību vecākiem; vai jūs tas interesē? Jūs taču redzat savu bērnu mājās vismaz šis austiņas rītā vakarā ausīs; vai esat pat aizdomājušies? mājās ari visādi skaļuma trokšņi; kāpēc jūs nemīlat klusumu pēc garām darba stundām? Mācībām? Klusumā atpūšas smadzenes, uzņem spēku... jo vairāk klusuma , jo vairāk smadzenēm spēka.....
Un jebkurš skaļums, kas ir pārmēru , spalgs ir kaitīgs veselībai; kāds teiks varbūt nu ko ar tādiem niekiem uztraukties; varat neuztraukties-tikai pienāk laiks un nezināt no kurienes šāda vai tāda kaite...
Un vēl Mārai; sakiet vai par bumbas spēlēšanu kāds dusmojas? bet pavadošo mežonīgo troksni; ja nevar savas emocijas apvaldīt normas robežās tad Pārventā ir tik daudz šo spēļu laukumu, kas tam veltīti, bet zaļie zālāji jau gan nē....
Un tāpēc , ka katrā mājā ir vairāki veci slimi , guļoši cilvēki māciet bērniem tos cienīt; jo vai jums nav omes , opji, kas varbūt reiz būs nevarīgi un ari paši vecāki; jūs nebūsit mūžam jauni, nodrošiniet ar iejūtīgiem bērniem savas vecumdienas , lai nav jācieš no pašu bērniem vai mazbērniem... KAS PATREIZ IR DIEZGAN AKTUĀLA TĒMA SABIEDRĪBĀ.

Jā, tieši pensionētās tantiņas aizrādīja par bumbu bumbošanu. Nepatīkot tā skaņa. Varat man nestāstīt par trokšņiem un guļošiem veciem cilvēkiem,pati aprūpēju savu mammu.Tāpat laukumā bija trokšņi un klaigas, bet viņa nesūdzējās.Tagad mans dēls iet pie blakusmājas tantes palīdzēt, jo viņa uztver viņu kā uzticamu personu. Viņš arī palīdz, tapēc ceru,ka viņš sapratīs gan cieņu,gan visu labo.

UN TĀDAS IR VISATĻAUTĪBAS SEKAS;

""Vienaudžu nežēlīgā rīcība salauza šo zēnu..

Tiesībsargājošo instanču darbinieki atklājuši, ka deviņus gadus vecais zēns bija padarījis sev galu, tomēr pēc autopsijas veikšanas tiks precizēts nāves cēlonis.Iztaujājot ģimeni, atklājās, ka viņu skolā ilgstoši terorizējuši un izsmējuši klasesbiedri.
Trešās klases skolnieks centās aizstāvēties pret pāridarītājiem, taču pamazām zaudēja pārliecību par sevi.
Pēc traģiskā notikuma viņa piederīgie apliecinājuši, ka zēns pēkšņi ļoti mainījies, kļuvis kluss un noslēgts. No kādreizējās kompānijas dvēseles vairs nebija ne vēsts. Viņš noslēdzās sevī, ļoti pārdzīvojot apkārt esoši vienaudžu rīcību. Tuviniekiem nekādi neizdevās uzlabot viņa emocionālo stāvokli....ikdienu pamatīgi iespaidoja nemitīgie konflikti un strīdi ar huligāniem, kuri padarīja viņa dzīvi ārpus mājām par īstām mocībā
Turklāt viņu dēļ zēns bieži skolā iekūlās arī dažādās nepatikšanās.
Mirušā skolnieka ģimene ir nolēmusi publiski runāt par notikušo, lai vērstos pie tiem bērniem, kuri ņirgājas par skolasbiedriem. Aicinot pārstāt šādu rīcību un cienīt citu jūtas. Zēna māte uzsvērusi, ka ir jāiemācās sadzīvot un saprasties ar dažādiem cilvēkiem, nenodarot pāri kādam vien tādēļ, ka viņš domā vai rīkojas atšķirīgi.""""

Pieaugušie nereti kļūst vienaldzīgi pret bērna bēdām, nelaimi, sāpēm.

Izlasot šādus rakstus,protams, ir par ko aizdomāties, bet, tas ko tagad rakstīšu var daudzos izraisīt sašutumu. Esmu PSRS laikā gājusi skolā. Arī es skolā tiku pazemota, apsaukāta, sista, bet mammai neko neatklāju. Tāpat skolotāji to zināja, bet tikai vienu reizi, un ne jau klases audzinātāja, bet cita, klasē pārrunāja šo lietu. Tā pavadīju skolas gadus- bailēs.Ārpus skolas bija atpūta.Pacietu to visu,laikam biju stiprāka,nekā puika rakstā.Izturēju visas 12.klases.Vienīgais tagad dažreiz panika rodas, ja redzu dēlam kādu zilumu,jo meitai vienmēr viss labi. Savu dēlu neaudzinu kā siltumnīcas augli,saku,ja problēmas,lai runā.Visādi gājis, pacēlusi balsi esmu,pat reizi siksna ir dancojusi,zinu,ka tas daudziem nepatiks, bet tas darbojas, lai gan pēc tam pati jutos slikti.Dēls saka,laba mamma.Varbūt pārāk baidos ,lai viņu neapceļ.Ir viņam tāpat sists,jo kluss,bet tad ar puisi runāja mans vīrs un tad bija miers.Domāju,redzot pārmaiņas,puiša vecākiem vajadzēja ātrāk reağēt uz esošo situāciju.

Jā, viendien bērni pārnākot no skolas,tas bija sākuma klasēs,sāk runāt.Mamma,mums ir savas tiesības un ja kas, mēs varam sūdzēties,tā pateica skolotāja.Mēs ar vīru saskatījāmies un vaicājām,bet kādi pienākumi jums ir.Par to neesot runājuši.Tādi ir bērni.

Cienījamā Māra;
Bērniem ir aizstāvība par kuru laikam valdība sāk aizdomāties, jo tas radīja pārāk lielu visatļautību, ar kuru tagad netiek galā ne vecāki, ne skolotāji.. jo redz bērnam ir tiesības, bet sakiet mīļie cilvēki, vai vecākiem nav tiesību audzināt savu bērnu stigri (nerunāju par sišanām, un bērza zariņš nav sišana!!!).. ja bērns jau vairs nerespektē vecākus, skolotājus.. sakiet cik tāl .. ar ko tas beigsies?
BĒRNIEM IR LIKUMĀ RAKSTĪTS ARĪ PIENĀKUMS, KO JĀPILDA LĪDZ DZĪVO VECĀKU APGĀDĪBĀ!!!! LĪDZ PILNGADĪBAI..

AR ŠO DER IEPAZĪSTINĀT BĒRNUS.. kā ari pašiem vecākiem lasīt...
""Likuma izpratnē par bērnu saucama persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.
BĒRNA PIENĀKUMI MĀJĀS;
1) atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos;
2) ar cieņu izturēties pret saviem vecākiem (adoptētājiem, aizbildņiem) un citiem ģimenes locekļiem.

Bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem un jāievēro gan likumi, gan sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses. Bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes ir pienākums sargāt savu veselību. Bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.
KĀ LIKUMU PIEMĒROT DZĪVĒ?
Audzināšana un vēlamās uzvedības veidošana notiek no agras bērnības. Skolas vecuma sasniegušo bērnu jau var iepazīstināt ar likuma pantiem, norādot, ka valsts noteikusi gan viņa tiesības, gan pienākumus.""""

Novadniek!Lasot Jūsu komentāru man rodas sajūta, ka katru dienu slānu savu bērnus.Viņam pietika ar vienu reizi un bija jau pusaudzis.Ko tad Jūs tā uztraucaties par pērienu bērnam,ja Jūs atbalstāt žņaugšanu un spārdīšanu .(pirms nedēļas un 2 dienām) Mani bērni ir laimes lutekļi.

Zinat ko uzrakstīju sliktu? Žagariņa vietā uzrakstīju siksna, kas skan briesmīgi.Ko tad es prasts cilvēciņš,bet,ka redzēju kā viena soc.dienesta darbiniece purināja un raustīja savu bērnu citu priekšā,tad gan paliku bez valodas.Un tikai tāpēc, ka bērns lēni pārğērbās.

Vai es teicu ka labi ir sist bērnam?Kāpēc neviens vecāks nepiedalās sarunā,tāpēc ka nav gatavi ka viņus nosauks pa idiotiem un vel savādāk,ja viņi nebūs savu bērnu tikai samīļojuši,bet viņam arī aizrādījuši vai pat žagariņu pielietojuši.Vairāk jauztraucas par to līdzcilvēku vienaldzību,kuru dēļ mazais ventspilnieks nomira,lai redzēja sasitumus un zilumus.

Novadniek. Ja Jums ir kādi īkšķi uz leju, tad tie nav no manis. Es nespiežu. Tēma ir pietiekoši nopietna, tāpēc dažādas rupjības un blefi ir nevietā.Lai Jums jauks vakars un turpmākais laiks.