Rūķītis PII
Labdien!
Vēlos uzrunāt bd Rūķītis vadību un Ventspils Izglītības pārvaldi un lūgt sniegt paskaidrojumus bērnu vecākiem, kāpēc tiek atlaista no darba skolotāja pēc pirmā nostrādātā mēneša, ja skolotāja ir jauna, sirsnīga un izpilda visus savus darba pienākumus, bērni viņai ir pieķērušies un iemīļojuši. Tagad mazākajiem dārziņa audzēkņiem tiek kārtējo reizi atņemta jauka un kompetenta skolotāja, un tiks meklēta cita. Šī ir jau otrā skolotāja, kas tiek nomainīta kopš septembra. Uzskatās, ka no pii Rūķīša vadības un dažu vecāku puses tiek izvērsts nepamatots mobings pret jaunajām darbiniecēm.
Lūdzam no vecāku puses sniegt paskaidrojumu, kāpēc vecākiem pasaka tikai, ka trešdien būs skolotājas pēdējā darba diena. Pretējā gadījumā griezīsimies IzM ar lūgumu veikt pārbaudi Pii Rūķītis pēc būtības.
Komentāri (21)
Bet, aiziet pie direktores un paprasīt ir bail vai arī uzskati, ka epidemioloģiskā situācija nav tik laba, lai tiktos klātienē. Tāpēc kārto attiecības internetā?
Mož cilvēks negrib spēlēt uzspiesto necilvēcības cirku - satiksimies uzpurņos un murmulēsim viens otram kko!
Un klātienē nav tas iespaids.
Lūk, internetam ir spēks!)
Kur teikts, ka audzinātāju atlaide, nevis tā pati aiziet, jo saprot, ka darbs nav viņai? Pagājis tik viens mēnesis, pārbaudes laiks, tad audzinātāja, var pateikt, ka negrib turpināt darba attiecības un pēc trim dienām doties dzīvē!
Kāpec internetu iesaistam? Jo šis ir pats ātrākais veids veids, kā sasniegt vadību un citas institūcijas, jo uz citiem saziņas līdzekļiem netiek reaģēts. Ir personas, kas pieņem lēmumus, kas tieši ietekmē bērnus, jaunos skolotājus, vecākus, iesaistītajām pusēm nesniedzot pilnīgi nekādu informāciju. Sarunas klātienē arī paliek un pazūd četrās sienās.
Mūsdienās liela daļa vecāku arī nav nekāda Dieva dāvana. Un kāpēc gan lai jauna, zinoša un kompetenta audzinātāja gribētu strādāt grupiņā, kur, acīm redzami, vecākiem patīk vērpt intrigas un visu vazāt pa forumiem?
MartaP, diemžēl izrādās, ka grupiņā ir pāris vecāki, kuri ar noklusētiem iebildumiem dodas pie vadības izlemt par skolotājas atbrīvošanu. Kaut arī bērniem un vairumam vecāku apmierina skolotājas darba stils, laipnā attieksme un akurātā attieksme pret darba pienākumu pildīšanu.
Tas tad tikai pierāda Martas teikto - vecāki nav nekāda Dieva dāvana. Un, lai audzinātājai izdodas atrast labāku darbu! Jo strādāt tādā vietā, kur kāds Tev vēl ļaunu, kad strādā ar visu sirdi, gādā par bērnu drošību laikā, kad visiem ir ieteikts strādāt attālināti, bet vecāki, arī tie, kuri ir mājās un arī tiek, kas nestrādā, bērnus ved uz dārziņu - tas nav tā vērts!
Labdien!
Izglītības pārvalde iepazīsies ar situāciju PII "Rūķītis", kā arī pārrunās to ar vadītāju un pedagogu.
Tā kā klātienes apmeklējumi šobrīd nav iespējami, lūdzam vecākiem paust savu viedokli, rakstot uz Izglītības pārvaldes e-pastu [email protected]
Abet tas taisni labi,ka te forumā izliek visas nebūšanas ,kā teikt,uz paplātes.Agrāk teica-izķēzīt pa avīzēm.Tagad vajag izķēzīt pa internetu.Patvaldības iestādes nav ko žēlot.Kāds kungs,tāds kalps...
DAS tač ir normalen ventspilī. Čuskas pačukstējas,gatāvs.gehen Sie biete zu Hausen. Kāds kungs,tāds kālps.
Kuru tas visp intrese ????
Priekškam ir domāts pārbaudes laiks? Lai pārbaudītu cilvēka kompetenci, acīm redzot šis cilvēks nav radīts šim darbam...
Cilvēkam brilles ir bet viņš neredz ko dara apkārtējie bērni...
Šeit jau nav nekāda vadītājas vai Izglītības pārvaldes darīšana vai vaina. Viņiem ir pienākums uzklausīt vecākus, sūdzības, pārmetumus, apvainojumus.. Viņiem ir pienākums uz tiem reaģēt. Tas, ka vecāki ir neapdomīgi un nesaprot, ka dārziņā ir vēl vairāk kā 10 bērnu vēl bez viņējā, un tas viņa bērns nav ne ar ko svarīgāks kā citi - jātiek galā vispirms ar tiem vecākiem. Un to, diemžēl nevar izdarīt ne audzinātājas, ne vadītāja, ne Izglītības pārvalde, tas ir jādara pārējiem vecākiem! Jāparāda, ka viņu attieksme pārējiem nav pieņemama!
Kam no šādiem apvainojumiem kļūst vieglāk? Ja ir kādas neskaidrības, tad tas ir jārisina ar vadītāju vai, ja galīgi nevar, tad ar izglītības pārvaldei. Nu kāpēc jāapvaino vadītāja, tad audzinātāja, tad vecāki, nu kam no tā labums, un kā tas risina situāciju?
Labdien!
Kā kolēģi – skolotāji nevaram stāvēt malā šajā situācijā, jo ar tādu “uzteikuma” pamatojumu tagad ir “atlaists” un aizskarts katrs pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogs Latvijā! Nedrīkst pieļaut, lai pirmsskolas izglītības nozares bērnu drošības nodrošināšanas problēmas tiek paslēptas aiz kompetentu un atbildīgu pedagogu negodīgiem “uzteikumiem”.
Piekrītam tam, ko pati skolotāja teica – “ir drošības jautājumi, kuri ir būtiski, bet to nodrošināšana nav viena pedagoga varā. Objektīvi par to vismaz zin un saprot katras pirmsskolas izglītības iestādes pedagogs un tā vadība. Izskatās, ka šajā bērnudārzā vadītāja “pieķērās” pie bērnu drošības jautājumiem, kuru nodrošināšana ir problemātiska vairākās izglītības iestādēs, bet tieši šajā bērnudārzā par to tika izteikts uzteikums”.
Cienījamie – nedzīvosim sapņos, pedagogs ir atbildīgs par bērnu drošības nodrošināšanu saprātīgās robežās, un šobrīd vairākos bērnudārzos ir tā saucamās “melnās” laika zonas, kurās bērns tikai salīdzinoši paliek “nepieskatīts” cilvēkresursu nepietiekamības dēļ. Diemžēl tā ir, un tā būs līdz būtiskajām izmaiņām pirmsskolas izglītības nozarē. Domājam objektīvi!
Par “melniem” punktiem drošībā telpās bērnudārzā. Ja tiek uzstāts, ka pedagogam jāatrodas tiešā tuvumā pie izlietnēm un podiem, kad bērni mazgā rokas vai nokārtojas – pēc praktikas bērnu pieskatīšanas izpratnē tas nozīmē, ka no pedagoga pieprasa, lai viņš būtu divās fiziski (!) atdalītās telpās vienlaicīgi: grupas telpā, kur atrodas daļa bērnu, un tualetē. Ar tādu pieeju, ja auklīte ir aizņemta – vai nu bērns stāvēs un cietīs, vai stāvēs “netīrs” līdz brīdim, kad auklīte atbrīvosies, vai nu pārējā grupa paliks salīdzinoši “nepieskatīta”. Kādu variantu izvēlēsimies?
Ar ko tajā laikā ir aizņemtas auklītes bērnudārzos? Cienījamie, atceramies, ka ir Covid – 19 ierobežošanas noteikumi, auklīte nodarbojas ar telpu uzkopšanu un dezinfekciju, kā arī ar citiem nepieciešamiem sagatavošanas darbiem (piemēram, trauku mazgāšana). Auklītes dara lielu darbu bērnu un Covid – 19 izplatības samazināšanas labā šajā sarežģītajā laikā un var nebūt pieejamas pirmsskolas pedagogam pēc pirmā sauciena.
Kādam jābūt pedagoga pārvietošanas ātrumam un reakcijai, lai paspētu laicīgi novērst radušo problēmsituāciju starp bērniem vai noķertu nejauši paklupušo aiz paklāja? Kā tiks nodrošināta visu bērnu pieskatīšana atsevišķās telpās pēc plkst. 17.00, kad auklītēm ir beidzies darba laiks, bet vienam bērnam ir nepieciešama palīdzība tualetē?
Vecāku integrācija bērnu mācību procesā ir neatņemama pedagoga darba sastāvdaļa. Kas tā ir par integrāciju? Kad vecāks izņem bērnu vakarā no bērnudārza, viņam tiek stāstīts par bērna veikumiem, pie kā jāpiestrādā, kā arī par veselības stāvokļa un uzvedības izmaiņām, un kopumā tā ir skolotājas sadarbība un kontakta veidošana ar vecāku tā bērna labā.
Bērnudārza vadītāja par to izteica aizrādījumu pedagogam, nosaucot to par pļāpāšanu ar vecākiem un ka bērni netiek pieskatīti tajā “pļāpāšanas” laikā.
Vecāki sāk izņemt bērnus pēc launaga pēc plkst. 16.10, kad auklītes ir aizņemtas virtuvē. Pēc plkst. 17.00 auklītes beidz savu darbu. Tas nozīmē, ka tieši šajā laikā, nododot vecākam bērnu un īstenojot vecāka integrāciju bērna attīstības jautājumos, pedagogs ir spējīgs runāt un pieskatīt bērnus tikai mirkļos, plīstoties starp grupas telpu un garderobi. Tieši šajā laikā, ja bērnam vajadzēs uz tualeti vai nu pārējie grupas bērni paliks salīdzinoši “nepieskatīti”, vai bērni tualetē būs salīdzinoši “nepieskatīti”.
Par “melniem” punktiem drošībā bērnudārza teritorijā. Kādas “superspējas” piemīt pedagogam izglītības iestāžu vadības un dažu vecāku fantāziju pasaulēs? Izkatās, ka šeit tūlītējā “teleportācija” un “pareģošana” ir nākošo kandidātu obligāto darba pienākumu sarakstā. Vai šajā jokā nav daļa taisnības? Pastaigāties ar bērniem no 3 gadu vecuma iet tikai viens pieskatītājs – grupas pedagogs. Vai viņš visos 100% gadījumos paspēs novērst iespējamo bīstamību bērnam un ir par to atbildīgs? Uz mirkli iedomāsimies: 18 bērnu lielā grupā daļa no tiem spēlējas smiltīs un daļa spēļu laukuma konstrukcijās. Vienam bērnam ienāk prātā citam mest acīs smiltis. Kamēr pedagogs sniedz palīdzību vai veic izglītojošu darbu, viņš objektīvi nebūs spējīgs sniegt visu nepieciešamu uzmanību pārējiem grupas bērniem, tikai daļai.
Līdzīgu praktisku piemēru ir kaudzēm katrā bērnudārzā, kur nepatīkami notikumi nav pedagogu varā vai atbildībā. Par to praktiski zin gan pedagogi, gan vadība. Nav pieļaujami šajos gadījumos pēc būtības “meklēt vainīgo”, balstoties uz dažu nepārzinošu nozari vecāku sūdzībām vai subjektīva vadītājas baiļa viedokļa.
Nedrīkst pārspīlēt pedagoga “superspējas”, kuras viņam piemīt izglītības iestāžu un dažu vecāku fantāziju pasaulēs, fantāzijās, kurās nav ne cilvēkresursu, ne citu nodrošinājumu ierobežojumu.
Vairākums vecāku to būtību saprot un atbalsta atlaisto pedagogu. Nožēlojam, ka vadītāja uzklausa tikai neapmierinātus nepārzinošus vecākus.
Novēlam atrast labāku un godīgu vietu pedagoģiskai realizācijai.