Laikmets audzina 0

Nu, kā, piemēram, tas gadījās man, kad mēģināju izpalīdzēt meitai atrast ģimenes arhīvos fotogrāfijas par noteiktu tēmu, kas bija vajadzīgas prezentācijai. Pēc īsas sarunas pa telefonu sapratām, ka ne viena, ne otra no galvas neatceras, kurā gadā, kādi notikumi bija risinājušies, kuru gadu bildes vispār būtu jāmeklē. Taču periods pamazām iezīmējās – būtu vērts sākt meklēt ar kādu 2007. gadu. Šķiet, nu kas gan tur tāds, tajā laikā noteikti bija jau digitāli faili.

Pirmais – izskatu savu tagadējo datoru, bet diemžēl vajadzīgo neatrodu. Tad izskatu vismaz divu iepriekšējo datoru failus, kuri ir pārkopēti dažādos atmiņas nesējos, jo pašu datoru kā tādu jau vairs nav. Un atkal – nekā. Tad ķēros pie tā saucamajiem ārējiem cietajiem diskiem, kur taču arī ir veidoti arhīvi. Tomēr secināju – nē, tur nav tik senu laiku kā 2007. gads. Ejam tālāk! Ir taču CD kolekcija, kurā tika ierakstītas bildes, kā man toreiz šķita – teju mūžīgai glabāšanai. Bet te tev nu bija – manam tagadējam datoram nav CD lasītāja, jo tagad jau ir cits laikmets iestājies.

Cerības atrast vai piekļūt pie vajadzīgā plok, laiks iet, un es zvanu meitai un jautāju: «Vai tev derēs, ja es pārfotografēšu ar telefonu tās bildes, kuras mums ir ieliktas fotoalbumā?» Jā, tas izrādījās šobrīd vienīgais veids, kā steidzami izpildīt uzdevumu. Un, protams, paši no sevis uzprasās jautājumi un pārdomas – kā tad ir vislabāk glabāt sev svarīgu informāciju un fotogrāfijas? Vai tiešām nav nekā stabilāka par to, kas ir uzdrukāts uz papīra?

No šī piedzīvojuma noteikti aizlikšu aiz auss, ka principā nenāk par skādi ik pa laikam kādas fotogrāfijas izdrukāt. Lai stāv un priecē acis, un varbūt kādu dienu tieši tas atkal būs nozīmīgi.

Un vēl es varēju atskatīties uz to, kā esmu rīkojusies agrāk, kas šodien šķiet nedaudz smieklīgi. Nu, piemēram, manā CD kolekcijā ar fotogrāfijām esmu bijusi gana radoša failu nosaukumu došanā, kas konkrēto bilžu meklētājam palīdz diezgan maz. Piemēram, uz dažiem diskiem uzšņāpts Gaiss, Akmeņi, uz citiem – Staldzene un tad pēkšņi uz kāda jau apbrīnojama konkrētība – 2005. gada augusts, bet kas augustā fotografēts, kas to lai tagad atceras. Man tas atgādināja laiku, kad, šķiet, ne jau tikai man vienai mobilajā tālrunī kontakti bija saglabāti nevis ar cilvēka vārdu un uzvārdu, bet gan mīļvārdiņiem, iesaukām un dažādiem vārdu saīsinājumiem vai arī tikai vārdu, lai pēc tam ilgi lauzītu galvu, kurš no Jāņiem tas bija, vai kura no Kristīnēm, kura no Lienēm utt.? Patiesībā nezinu, pa kuru laiku un kā, bet digitālais laikmets mani ir izaudzinājis. Tagad bildes guļ mapītēs ar precīziem nosaukumiem un datējumu, bet telefonā – vārdi un uzvārdi. Un kā ir jums?