Vai stārķis nesīs? 2

Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2028. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā samazināsies par 11 029 cilvēkiem gadā, pēc tam šis kritums nedaudz rimsies. Salīdzinājumam jāsaka, ka 11 000 – tas ir vairāk nekā visa Ventspils novada iedzīvotāji šobrīd, – tāds ir daudzums, ko zaudēsim ik gadu. Demogrāfs un vēsturnieks Ilmārs Mežs ir sacījis, ka pēc 100 gadiem latviešu skaits nepārsniegs 300 000.

Pērn Latvijā bija zemākais dzimstības rādītājs kopš neatkarības atjaunošanas, piedzimuši tikai 14 000 bērnu. Valsts līmenī tiek diskutēts, ko darīt. Ja pirms dažiem gadiem vairāk runāja par to, kā iedrošināt radīt trešo bērnu, pašlaik diskusijās sāk dominēt jautājums, kā iedrošināt dzemdēt pirmo.

Demogrāfijas problēma ir daudzslāņaina, tā ietekmē visas pārējās jomas, un savukārt viss pārējais atspoguļojas demogrāfiskajos rādītājos. Vai labklājības līmenis sekmē vai – tieši pretēji – mazina dzimstību? Šķiet, viennozīmīgas atbildes nav. Ja paskatāmies uz bagātākajām Rietumu valstīm, nebūt nav tā, ka daudzi radītu kuplas ģimenes. Taču es zinu arī, ka atbildīgas ģimenes Latvijā izsver, vai un cik bērniņus var atļauties, vai visam pietiks naudas.

Ilmārs Mežs ir norādījis, ka pēc statistikas Eiropas valstīs varam secināt, ka dzimstības rādītāji ir augstāki tur, kur ir lielāks atbalsts ģimenēm. Eiropas valstīs vidēji ģimeņu atbalstam tiekot novirzīti 2–2,5% no iekšzemes kopprodukta, Latvija ir krietni zem šī vidējā rādītāja. Ģimenes mums nav bijušas tik liela prioritāte.

Zinu, ka, runājot par lielākiem pabalstiem un atbalstu ģimenēm, vienmēr pretī skanēs arguments, ka tā mēs veicinām dzimstību tā dēvētajās nelabvēlīgajās ģimenēs, taču tādēļ vien nevaram liegt atbalstu visiem pārējiem.

Manuprāt, būtisks jautājums strādājošiem vecākiem ir bērna kopšanas atvaļinājuma garums. Patlaban tas ir 1,5 gadi, bet agrāk jaunās māmiņas, ja vēlējās, ar mazuli varēja pavadīt 2 gadus. Uzskatu, ka tas ir labāk, jo 2 gadu vecumā bērniņš ir daudz gatavāks sākt apmeklēt bērnudārzu, un mammai, kura vēlas ar mazuli palikt mājās ilgāk, tad nav jāzaudē darba vieta.

Atbalstīt ģimenes varam ne tikai valstiski – mana sirds gavilē, kad redzu uzņēmumus, kuros mammas var paņemt līdzi savus mazuļus un kur darba laikā viņus rotaļu stūrītī pieskata auklīte. Tā ir uzņēmuma iniciatīva, taču lielisks atbalsts ģimenēm.

Visi, kam ir bērni, zina, ka posms, kad viņi ir mazi, ir ļoti skaits, bet arī grūts. Mums patiešām būtu jāsadodas rokās un jāciena, jālolo, jāatbalsta visos iespējamos veidos jaunās ģimenes ar bērniem.