Vai privāta bodīte? 1

Tāpat mēs dodamies uz pasākumiem, sekojam līdzi preses konferencēm un domes sēdēm, lai pamanītu un zinātu, kas ir aktuāls vietējā sabiedrībā un spētu par to pastāstīt tiem, kuri lasa avīzi un portālu. Neiztrūkstoša darba daļa ir intervijas un jautājumu uzdošana – klātienē, pa telefonu vai arī e-pastā.

Lai gan žurnālista kurpēs iekāpu vien nedaudz vairāk kā pirms gada, lielu daļu iepriekšējo darba gadu aizvadīju, strādājot pašvaldībās ciešā sadarbībā ar žurnālistiem. Tāpat kā dzīvē, arī pašvaldības darbā nemitīgi notiek dažādu problēmu un jautājumu risināšana. Cilvēku viedokļi un situācijas mēdz būt dažādas, un arī žurnālistu jautājumi ne vienmēr ir patīkami. Taču likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem ir fiksētas žurnālistu tiesības saņemt informāciju no valsts un sabiedriskajām organizācijām, bet pašvaldībai labas pārvaldības princips, kas aprakstīts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, un dažādos citos dokumentos noteiktais uzliek pienākumu sniegt informāciju un atbildes uz žurnālistu jautājumiem, informēt sabiedrību par savu darbu. Jo pašvaldība jau nav nekāda privāta bodīte, bet gan vietējo cilvēku ievēlēta institūcija, ko finansē par publisku naudu, kas valsts kasē nonāk no iedzīvotāju un uzņēmēju nomaksātajiem nodokļiem.

Kad redakcijā vērsās biedrības Popes muiža pārstāvis Roberts Grinbergs, izstāstot par to, ka vairākus gadus nekur uz priekšu nav pavirzījusies Popes muižas attīstības plāna izstrāde, kā arī padalījās ar saraksti ar novada vadību par pašvaldības atteikšanos biedrības sagatavoto rakstu publicēt savā informatīvajā izdevumā, nebija šaubu, ka, ņemot vērā vienu no žurnālistikas baušļiem, ir jādod iespēja arī novada politiskajai vadībai jeb otrajai iesaistītajai pusei sniegt savas atbildes. Taču uz nosūtītajiem diviem jautājumiem pēc minūtēm 20 no novada domes priekšsēdētāja saņēmu īsu e-pastu, ar kura ekrānšāviņu varat iepazīties ŠEIT! Mucenieka kungs atteicās pēc būtības atbildēt uz jautājumiem vienkārši tāpēc, ka uzskata, ka Ventas Balss ir tendencioza. No cilvēka, kurš jau 15 (!) gadus vada pašvaldību un pilnīgi noteikti nav politikas pirmziemnieks, nebiju gaidījusi, ka viņš nepārzina likumus, piemēram, to, kādos gadījumos amatpersona var atteikties sniegt informāciju (skat. likuma Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 7. pantu). Vai tiešām ilgie varas gadi ir radījuši ilūziju, ka pašvaldībā var saimniekot kā savā privātbodītē ar motivāciju jo es tā teicu?