Vai svētku ir par daudz? 2

Šoreiz diskusiju daļēji aizsākusi Latvijas Restorānu biedrība, kas vērsusies pie Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu vai atsevišķas svētku dienas par tādām neatzīt no darba samaksas viedokļa. Biedrības ieskatā Latvijā patlaban ir salīdzinoši liels svētku dienu skaits, kas darba devējiem nozīmē dubultas darbaspēka izmaksas. Biedrība norāda, ka šī situācija galvenokārt ietekmē restorānus, kafejnīcas, viesnīcas un citus viesmīlības nozares uzņēmumus. Tāpat īpaši problemātiski šīs nozares uzņēmumiem esot gadījumi, kad svētku dienas iekrīt svētdienā, kas lielākajai daļai iedzīvotāju ir brīvdiena, bet viesmīlības uzņēmumiem tas nozīmējot būtisku izmaksu pieaugumu. Tostarp biedrībā min, ka, piemēram, Mātes diena un Vasarsvētki tiek svinēti svētdienās, un, lai gan šīs dienas sabiedrība neuztver kā īpašus valsts svētkus, uzņēmumiem tas radot papildu izdevumus.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā esot jārunā par sistēmu kopumā, nevis par statusa maiņu atsevišķām svētku dienām vai šo dienu neatzīšanu par svētku dienām no darba samaksas viedokļa. No vienas puses, var piekrist LDDK minētajiem argumentiem – apstākļos, kad Latvijai ir negatīva IKP prognoze, produktivitāte veido vien 54% no Eiropas vidējās produktivitātes un nodokļu ieņēmumi pildās gausāk par cerēto, diskutēt par papildu brīvdienām vai svētku dienām būtu nevietā. Tai pat laikā LDDK aicina kā vienu no risinājumiem izskatīt iespēju atteikties no svētku pārcelšanas no brīvdienām uz darba dienām. Te gan varētu oponēt, ka likums Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām noteic, ka šādas svētku dienas, kuras, ja tās iekrīt sestdienā vai svētdienā, tiek pārceltas uz nākamo darbdienu, ir tikai trīs – 4. maijs, 18. novembris un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena. Ne jau katru gadu 4. maijs un 18. novembris iekrīt sestdienā vai svētdienā, savukārt brīvdiena pēc Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem vispār ir tikai reizi piecos gados. Jautājums, vai šīs labi ja pāris pārceltās brīvdienas gadā ir būtiski izšķirošas, lai kaut ko būtiski mainītu. Domāju, ka ne.

Uz kopējā Eiropas Savienības valstu fona Latvija ar 16 svētku dienām īsti ne ar ko neizceļas. Pirmās Lieldienas, Mātes diena un Vasarsvētki, saprotams, vienmēr iekrīt svētdienā, kas jau tāpat ir brīvdiena, un arī pārējo svētku dienu skaits Latvijai ir vidēji augsts, salīdzinot ar citām valstīm. Ir valstis, kur tas ir zemāks, ir – kur augstāks. Protams, atšķiras arī ekonomiskie, produktivitātes rādītāji, un domājams, ka diskusijas par šiem jautājumiem Latvijā turpināsies.