Pagājušajā sestdienā trešdaļa mūsu valsts vēlētāju deviņiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem nodrošināja bezrūpīgu dzīvi Briselē tuvākajiem pieciem gadiem. Vēlēšanu rezultāti bija prognozējami.

Latviju Eiropas parlamentā nākamos piecus gadus pārstāvēs lielākoties labi zināmas personības – bijušais Latvijas premjerministrs, bet pēdējos desmit gadus Eiropas komisārs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ilggadējie EP deputāti Sandra Kalniete (kopš 2009. gada) un EP viceprezidenta amatu ieņēmušais Roberts Zīle, kurš Eiropas parlamentā jau ir 20 gadus. Otro reizi par eirodeputātu ievēlēts bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, šogad uz Briseli dosies vēl viens bijušais galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis. Jaunpienācēji Vilis Krištopans un Rihards Kols ir arī labi zināmi politiķi. Vēlētāji nav paspējuši aizmirst bijušā premjerministra un eirodeputāta kandidāta Krišjāņa Kariņa privāto lidojumu skandālu, kas nodokļu maksātājiem izmaksājis pusmiljonu. Tāpēc Kariņš arī neiekļuva EP. Vēlētāji balsoja (un izsvītroja) par zināmām personībām, nevis konkrētiem partiju sarakstiem. Vai tad var īsā priekšvēlēšanu kampaņas periodā apkopot visu interesējošo informāciju par katru no 271 kandidātiem, kas startēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no 16 partiju sarakstiem! Vairāki televīzijas šovi ar priekšvēlēšanu partiju sarakstu līderu debatēm acīmredzami nepietika objektīvai kandidātu izvērtēšanai. Nav brīnums, ka daudzi vēlētāji vienkārši nezināja, par ko balsot. Vienā vēlēšanu iecirknī kolēģe bija lieciniece kuriozam gadījumam: padzīvojusi sieviete ieradās iecirknī, saņēma kandidātu sarakstus, iegāja balsošanas kabīnē, bet pēc pāris minūtēm izlēca no turienes ar lapu žūksni rokā un neizpratnē izsaucās: «Par ko balsot Es nevienu no viņiem nepazīstu!» Jāteic, ka arī deputātu kandidāti nav īpaši pūlējušies ar priekšvēlēšanu aģitāciju un tikšanos ar vēlētājiem. Priekš kam? Eiropas parlamenta vēlēšanas ir notikušas, lai cik vēlētāju tajās nobalsotu! Šajā ziņā Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanas ievērojami atšķiras no Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vēlētājiem ir saprotamāks un acīmredzamāks, ar ko nodarbojas vietējā vara. Bet ko tur dara eirodeputāti Briselē, izņemot vien to, ka saņem kosmiskas algas, – nu, kas viņus zina! Un kāds labums no tiem konkrētai tantei Latgales laukos – arī nav skaidrs. Ko var ietekmēt 9 deputāti no 750? Pat ja var, tad vēlētāji tam tic ļoti vāji. Droši vien tas arī ir galvenais iemesls zemajai vēlētāju aktivitātei šajās Eiroparlamenta vēlēšanās.

Šogad īpaši pasīvi bijuši vēlētāji Latgalē (24,9%) un Rīgā (26,68%). Daugavpilī pie vēlēšanu urnām ieradās tikai katrs piektais vēlētājs – vēlētāju aktivitāte bija 20,74%. Un, ja latgaliešu noskaņojums ir daudzmaz saprotams, tad rīdzinieki, godīgi sakot, pārsteidza. Zemā vēlētāju aktivitāte nepārprotami liecina par tautas kalpu milzīgo atrāvumu no sava elektorāta, kā arī par hronisko sabiedrības politisko apātiju.

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: