Cūciskās darbības pierādījumus atstājiet sev

Netālu no Ventspils–Liepājas šosejas, uzreiz aiz pagrieziena, kas ved uz Pentuļu izgāztuvi, Ventas Balss lasītājs Dainis atklājis mežā citu izgāztuvi – mazāku un nelikumīgu. Par tik cūcisku rīcību viņš informēja redakciju. Ierodoties norādītajā vietā, žurnālisti konstatēja, ka ar dažādiem atkritumiem bija piemēsloti apmēram 100 m² meža. Tur bija gan šīferis, gan vecas tapetes, gan kannas, gan pudeles ar kaut kādiem šķidrumiem, apģērbs un daudz kas cits, kas norādīja, ka kāds vai nu tīrījis savu garāžu, vai privātmāju. Starp izmestajiem atkritumiem tika atrasts čeks, kas norādīja par ledusskapja iegādi, un daudz papīru, uz kuriem skaistā rokrakstā bija norādīts sievietes vārds un uzvārds. Dainis bija sašutis, ka cilvēks ir vai nu noslinkojis, vai paskopojies un nav aizvedis atkritumus līdz oficiālajai Pentuļu izgāztuvei, kas atradās pavisam netālu.

Ar Facebook starpniecību Ventas Balss atrada jauno sievieti, kuras vārds bija norādīts uz papīriem. «Esmu šokā, es pat nezinu, ko man domāt,» saka Kristīne (vārds mainīts), turpinot: «Pirms trīs mēnešiem es samaksāju cilvēkiem, lai viņi izvest no manas privātmājas pagalma celtniecības un sadzīves atkritumus. Kā tie varēja nokļūt mežā?» Sieviete pastāstīja, ka sludinājumu par transporta pakalpojumiem viņa atradusi www.ventasbalss.lv portālā. Divi jauni cilvēki atbraukuši ar gaišu mikroautobusu, paņēmuši atkritumus, un, paņemot samaksu vairāk nekā 30 eiro apmērā, aizbraukuši. Viņa nevaicāja ne pēc jauno cilvēku vārdiem, ne uzvārdiem, tāpat kā neprasīja arī čeku par pakalpojumu. Uzzinājusi, kādus atkritumus esam atraduši, Kristīne par savējiem atzina tikai daļu izgāztuves, pārējais, iespējams, pieder citam cilvēkam. «Iznāk, ka cilvēki, paņēmuši naudu no vairākiem klientiem, ielikuši to sev kabatā, bet atkritumus izgāzuši mežā,» viņa pieļauj, solot telefonsarunu izdrukā atrast negodīgo cilvēku tālruņu numurus.

Norādīto vietu apsekoja AS Latvijas valsts meži Ziemeļkurzemes reģiona Ventas iecirkņa vadītājs Jānis Brauns. «Šķiet, ka 20 kubikmetru atkritumi izvesti uz mežu pēc remonta,» viņš spiež. Uz izgāztuves vietu Brauns izsauca Valsts policiju, uzrakstot iesniegumu un darot to zināmu firmai, ar kuru Latvijas valsts meži noslēguši līgumu par atkritumu izvešanu. «Tas vairāk līdzinās kultūras trūkuma, jo nodot atkritumus nav tik dārgi. Ir tādi iedzīvotāji, kuri, iztīrījuši savu zemes gabalu no vecajiem augiem un lapām, uzskata, ka pilnīgi normāli ir to visu aizvest uz mežu, jo tas, redz, esot mēslojums. Es viņiem piedāvāju tā mēslot savu zemes gabalu,» stāsta Brauns.

Viņš nereti saskaras ar cūkmeņu pastrādāto mežā, zina tā saucamās raksturīgākās vietas – mežā netālu no pilsētas un aiz kalna. «Ļoti grūti noķert cilvēkus, kuri izved atkritumus, pat ja uz vietas atrasti papīri, pēc kuriem var izskaitļot mantu īpašnieku, jo vainīgs var izrādīties pārvadātājs. Tas ir policijas darbs, lai viņi arī meklē vainīgo, ja reiz ir, aiz kā aizķerties,» uzsver Brauns.

Aizķerties patiešām bija aiz kā, tomēr šķiet, ka tas nevienam nav vajadzīgs. Valsts policija, saņēmusi iesniegumu, pāradresēja to Valsts vides dienestam (VVD). Ja ir pieņemts iesniegums par apkārtējās vides piesārņojumu, tad policija pārsūta to atbilstošajām iestādēm, šajā gadījumā saskaņā ar Administratīvā pārkāpuma kodeksa 58. pantu šo lietu izskata Vides aizsardzības valsts iestāde. Vides aizsardzības likumā ir teikts, ka vidi kontrolē tieši VVD, kas var kļūt par procesa virzītājpersonu, un, ja viņiem ir nepieciešama Valsts policijas palīdzība, var uzrakstīt iesniegumu, un šī palīdzība tiks sniegta. Valsts policija nevar rīkoties pretēji Administratīvā pārkāpuma kodeksam. Taču VVD ir cits viedoklis. «Latvijas valsts meži gribēja atrast vainīgo, uzrakstīja iesniegumu Valsts policijai, taču tā nez kādēļ atteica – neko nesaprotam,» skaidro Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās pārvaldes darbiniece Daiga Mateviča. «Policija mums pārsūtīja vēstuli ar lūgumu sodīt vainīgo. Kur es to ņemšu? Mēs neesam izmeklēšanas iestāde, mums tas nav jādara.» VVD nosūtīja informāciju Latvijas valsts mežiem: viņiem kā zemes īpašniekam saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu ir jāattīra teritorija no atkritumiem, īpašnieks var noteikt vainīgo un no viņa piedzīt zaudējumus. «Mēs varam sastādīt protokolu, ja ir zināms vainīgais, taču atrast to var tikai Valsts policija, tā teikts Likumā par policiju. Policija pārsūtīja lietu mums, bet Valsts policijas Ventspils iecirknī šis jau ir otrais vai trešais gadījums, kad viņi, nevēloties ar to nodarboties, pārsūta iesniegumu mums. Bet mums arī ir daudz darba,» norāda VVD. Tikmēr Kristīne bija noskaidrojusi pārvadātāja tālruņa numuru, taču tas nevienu vairs neinteresē. Pēc VVD domām, mērķis ir sasniegts – atkritumus savāks pats īpašnieks.

Ik gadus no Latvijas mežiem tiek izvesti aptuveni 1,5 tūkstoši kubikmetru atkritumu, kas pielīdzināmi vairāk nekā 120 kravas mašīnu tilpumiem. Šim mērķim Latvijas valsts meži katru gadu tērē aptuveni 60 tūkstošus eiro.