Latvijas jahtu GECKO, kas nogrima vairāk nekā pirms mēneša aptuveni 20 jūdžu attālumā no Latvijas krastiem, pacēluši no jūras gultnes Latvijas ūdenslīdēji Ventspils brīvostas pārvaldes ūdenslīdēja Denisa Lapina vadībā. Kā joko Deniss, šoreiz viņš ne tikai iegremdējās jūras dzelmē pie kuģa, bet arī pirmo reizi savā praksē paņēma to līdzi.
Tās dramatiskās augusta nakts notikumus atgādināja, atsaucoties uz jahtas īpašnieka stāstītā ventspilnieks un pieredzējušais ūdenslīdējs Deniss Lapins, kurš organizēja un vadīja jahtas izcelšanas operāciju no jūras dzelmes. Par nogrimušās jahtas komandas glābšanu šā gada 16. augustā rakstīja arī Ventas Balss publikācijā Jahta nogrimusi, komanda izglābta.
Tātad – GUY27 tipa jahta GECKO 12. augustā virzījās no Stokholmas uz Enguri. Jahtu Zviedrijā bija iegādājies Latvijas iedzīvotājs Arnis Krauklis un dzina to uz mājām kopā vēl ar diviem ekipāžas locekļiem. Jūrā bija diezgan spirgts laiks – vēja ātrums bija 10–15 m/s, viļņu augstums sasniedza 2–3 metrus. Vēlu vakarā, kad līdz dzimtajiem krastiem bija atlicis pavisam maz, uz jahtas tika atklāts bojājums un tā zaudēja vadību, korpuss sāka pildīties ar ūdeni. Jahtas kapteinis un īpašnieks cīnījās par jahtas izglābšanu, kamēr viens no ekipāžas locekļiem, iespējams, ļaujoties panikai, izsaucis palīdzību. Jahtas komanda tika izglābta, bet pats kuģis vēl divas stundas atradās virs ūdens, un pēc tam nogrima.
«Uz jahtas palika mana sirds»
Jau kopš jahtas pirmās nogrimšanas dienas tās īpašnieks sāka meklēt iespēju to izglābt. Vēlāk, kad caur veselu virkni paziņu un nepazīstamu cilvēku viņš atrada Denisu Lapinu, pirmie vārdi, ar kuriem jahtas īpašnieks vērsās pie ūdenslīdēja, bija: «uz šī jahtas palikusi mana sirds.» Deniss saprata, ka šis viņam pilnīgi svešais cilvēks patiešām ļoti pārdzīvo par savas jahtas likteni. Tobrīd Arnis Krauklis bija izmeklējies krustu šķērsu, kas viņam varētu palīdzēt izcelt jahtu, taču neveiksmīgi. Palīdzēt Latvijas burātājām vēlējās daudzi. Tā kā jahta bija nogrimusi Igaunijas teritoriālajos ūdeņos, tad pēc palīdzības kuģa īpašnieks vispirms vērsās pie igauņiem. Kaimiņvalsts plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos izvērsās vesela kampaņa, sniedzot atbalstu Latvijas burātājam. Igaunijas hidrogrāfi spēja precīzi noteikt nogrimušās jahtas koordinātas, stāsta Deniss. Un tomēr Ventspils ūdenslīdējs kļuva par jahtas īpašnieka pēdējo cerību. Arnis Krauklis piezvanīja Denisam Lapinam 1. septembrī. Pirms tam ventspilnieks bija dzirdējis par atgadījumu ar jahtu, taču viņam pat prātā nevarēja ienākt, ka pašam būs kāda darīšana ar to.
Saņēmis lūgumu pēc palīdzības, ventspilnieks nesteidza sniegt atbildi – vajadzēja izpētīt laika prognozi un aprunāties ar draugiem ūdenslīdējiem par sarežģīto iegremdēšanos. Tās pašas dienas vakarā Deniss, saņemot sava drauga un pārinieka rīdzinieka Maksima Jagņuka atbalstu, paziņoja, ka ir gatavs palīdzēt. Laika prognozes solīja ilgstošu anticiklonu, kas arī kļuva par izšķirošo argumentu, lai veiktu glābšanas operāciju, stāsta Deniss.
Ūdenslīdējiem bija viens mēģinājums
Gatavošanās jahtas izcelšanai ilga nedaudz vairāk par nedēļu. Ūdenslīdējs vienojās ar igauņu zvejas kuģi no Mintu ostas, apsolot atvilkt jahtu krastā. Sākumā Deniss ar draugiem plānoja doties uz jahtas nogrimšanas vietu – 60 kilometru attālumā no Ventspils un 30 kilometru attālumā no Igaunijas krasta – ar laivu. Labos laika apstākļos tam būtu vajadzīgas divas ar pusi stundas lēnā gaitā. Ūdenslīdējiem vajadzēja iegremdēties jūras dzelmē un pielikt stropes pie jahtas, padot trosi no tās uz zvejas kuģa bortu, pēc tam ar vinčas palīdzību vajadzēja pacelt noslīkušo un nogādāt krastā, iepriekš izsūknējot no tā ūdeni.
Tā kā operācijai bija vajadzīgs nopietns aprīkojums, precīzi aprēķini un visu dalībnieku saskaņota rīcība, visi tomēr nolēma tikties krastā – Mintu ostā Sāremā salā, skaidro Deniss. Ja jūrā būtu nogājis kaut kas greizi, tur labot situāciju būtu jau daudz sarežģītāk. Turklāt ūdenslīdēji gribēja redzēt arī sava darba rezultātu – izglābto jahtu ostā. Tā vietā, lai divu ar pusi stundu laikā ar laivu nonāktu vajadzīgajā vietā, viņiem nācās mērot 600 kilometrus ar mašīnu pa sauszemi.
Operācijas galvenā grūtība bija dziļums – 52 metri. «Tādā dziļumā divas reizes dienā nevar atgriezties, tādēļ mums bija tikai viens mēģinājums un vajadzēja sagatavoties par visiem 150%,» stāsta Deniss. Viņš bija nodrošinājies kārtīgi, paņemot līdzi katram gadījumam papildu aprīkojumu, kas tieši arī noderēja. Zvejas kuģa pacelšanas jaudas izrādījās nepietiekamas jahtas izcelšanai vajadzīgajā līmenī un vajadzēja izmantot piepūšamos pacelšanas pontonus, kurus Deniss, kā paredzēdams, bija paņēmis līdzi.
Tikšanā ar ostu pēc 11 gadiem
Mintu ostā ūdenslīdēji ieradās 9. septembra vēlu vakarā. 10.septembrī plkst. 3 izgāja no ostas jūrā ar igauņu zvejas kuģi. Plkst. 6 bija uz vietas, plkst. 7.30 sāka iegremdēšanos. Tam kopumā bija vajadzīgas 76 minūtes: 30 minūtes dziļumā un 46 minūtes dekompresijai. Lielus pūliņus prasīja stropu pievienošana jahtai, kas bija diezgan dziļi iegrimusi gruntī. Pēc tam vēl veselu dienu ūdenslīdēji aprīkojumā pavadīja pie zvejas kuģa klāja, gatavojot jahtu buksēšanai. Plkst. 19.15 ūdenslīdēji bija Mintu krastā; jahta GECKO ieradās turpat plkst. 23. Operācijas jūras daļa ilga 19 stundas. Vietā, kur nogrima jahta bija mīksta grunts, kurā jahta bija iegrimusi pa vaterlīniju un veselu mēnesi nostāvējusi uz līdzena ķīļa ar paceltām burām un plīvojošu Zviedrijas karogu, it kā uz ūdens virsmas. Tas izskatījās ļoti iespaidīgi, atceras Deniss.
Ventspils ūdenslīdējam jahtas izcelšana izrādījās interesants izaicinājums. Pirmo reizi savā praksē ūdenslīdējs ne tikai iegremdējās uz nogrimušā kuģa, bet paņēma to arī līdzi. Atrodoties mēnesi ūdenī, kuģis bija saglabājies tādā stāvoklī, ka tā īpašnieks nešaubījās par to, ka varēs pilnībā atjaunot jahtu. Mintu ostas īpašnieks Mikhels Undrests ļoti augstu novērtēja Latvijas ūdenslīdēju profesionalitāti. Tā sanācis, ka pirms 11 gadiem Deniss Lapins piedalījās Mintu ostas padziļināšanas darbos, lai varētu nodrošināt pasažieru prāmja kursēšanu starp Ventspili un Sāremā. Pēc 11 gadiem liktenis atkal atvedis viņu Igaunijas ostā, lai izglābtu nogrimušo Latvijas jahtu.
Jahtas GECKO īpašniekam Arnim Kraulim ūdenslīdēju operācija ar Denisu Lapinu priekšgalā kļuva par pēdējo cerību izglābt kuģi.
Jahta bija līgani iegrimusi mīkstajā gruntī un atradās 52 metru dziļumā uz līdzena ķīļa ar paceltām burām un plīvojošu karogu.
Nogrimušās jahtas bura parādījās no ūdens; kuģi pacēla ar igauņu zvejas kuģa Amazon borta vinču.
Veiksmīgās operācijas galvenais varonis - Ventspils brīvostas pārvaldes ūdenslīdējs Deniss Lapins.
Zvejas kuģis velk no jūras gultnes izcelto jahtu uz Mintu ostu.
Visus foto no operācijas varat skatīt šeit.
Komentāri (0)