«Vai Tev jau ir sava e-adrese?» – tādu digitālo prasmju nodarbību nesen pamanīju, pārskatot informāciju feisbukā. Jā, man ir! Lai gan neesmu nevienā kategorijā, kam obligāti pēc likuma būtu jāizmanto e-adrese, esmu izvēlējusies izveidot e-adresi saziņai ar valsts institūcijām, jo saredzu tajā ērtību un operatīvākas komunikācijas iespējas.
Arvien biežāk saule rītos visu iekrāso zeltainu, bet vakaros – vara sarkanu un karmīnsārtu, piešķirot pilsētas ainavai dziļumu un krāsu bagātību. Brīvā brīdī gribas iziet laukā un papriecāties par krokusiem, kas izbāzuši no dobes laukā savus košos degunus.
Aptaujas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji lasa arvien mazāk grāmatu. Piemēram, 2022. gadā pētījumu centrs SKDS respondentiem jautāja, cik daudz grāmatu viņi izlasījuši pēdējo sešu mēnešu laikā, un 59,9% norādīja, ka nav izlasījuši nevienu grāmatu.
Sestdien norisināsies ikgadējā akcija Zemes stunda, kad cilvēki visā pasaulē aicināti izslēgt gaismas, simboliski paužot savas rūpes par mūsu planētu un klimatu. Varētu šķist, ka pašreizējā situācijā, kad visas pasaules fokuss ir vērsts uz sakarsušo transatlantisko ģeopolitisko klimatu, tādi jautājumi kā rūpes par planētas ekosistēmu, dabas aizsardzību un ilgtspēju nav dienas pirmā aktualitāte un arī ne otrā vai trešā prioritāte.
Kādreiz, lai iegūtu informāciju, bija jādodas uz bibliotēku vai jāskatās televīzijas vakara ziņas. Šodien praktiski jebkura ziņa vai informācija atrodama internetā, viena klikšķa attālumā. Taču informācijas pieejamība un pārbagātība mums ne tikai palīdz, bet arī traucē – rada informācijas pārsātinājumu, liek nemitīgi pārslēgt uzmanību, rada apjukumu un galu galā – arī trauksmi.
Pavisam nesen Ventspils novadā darba vizītē viesojās divas dāmas no valdības – Ministru prezidente Evika Siliņa un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (tobrīd viņa vēl neko nenojauta). Augstās viešņas iepazinās ar Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē.
Šogad Latvija beidzot nonākusi līdz tam, ka aizliegs viedtālruņu izmantošanu skolās, skolēniem līdz 6. klasei. Pasaulē par to domāts un darīts jau vairāku gadu garumā. Un aizliegumi daudz kur attiecas ne tikai uz jaunākajiem skolēniem, bet līdz 12. klasei.
Pagājušajā nedēļā tika atzīmēta Starptautiskā dzimtās valodas diena. Šo tradīciju UNSECO aizsāka, pievēršot uzmanību tam, ka daudzas valodas pasaulē ir uz izmiršanas sliekšņa, aicinot ikvienu apzināties savas dzimtās valodas vērtību, daudzveidību un skaistumu, rūpēties par tās saglabāšanu.
Aizvadītajā nedēļā mūspusē notika kārtējās vēja parka attīstības ieceres publiskā apspriede – šoreiz par vēja parku ar līdz 60 turbīnām nelielajā Ziru pagastā. Sapulce ievilkās krietnas divarpus stundas, un, kā jau varēja sagaidīt, tajā izskanēja ļoti daudz jautājumu un komentāru, kas, protams, nebija iecerei par labu.
Nesen, norēķinoties par preci internetveikalā, piedzīvoju mulsuma brīdi, un, atzīmējot Vispasaules drošāka interneta dienu, padalīšos pieredzē. Mazums, varbūt kādam tas ļaus līdzīgā situācijā neapjukt un saglabāt kādu no vērtīgajām nervu šūnām.
Čūskas gads sācies ar traģiskiem notikumiem. Uz ceļiem nepilna mēneša laikā satiksmes negadījumos gājuši bojā ap 20 cilvēkiem, tostarp ventspilnieki. Latgalē – ārkārtas gadījums, kas prasīja nepilnus divus gadu veca bērniņa dzīvību.
Nesen internetā lasīju, ka Budapeštas Lorānda Ētveša universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka rūpēšanās par mājoklī turēto suni vairumam saimnieku kļūst par daudz lielāku slogu, nekā līdz šim uzskatīts.
Kad pasaulē ienāk mazs bērniņš, sākas viņa dzīves gājums, kurā viss pamazām jāiepazīst un jāapgūst. Sākotnēji tās ir pamatlietas – apzināties savu ķermeni, sākt rāpot, sēdēt, staigāt, iepazīt dažādus ēdienus, apgūt telpas, mājas tuvējo apkārtni, iepazīt citus cilvēkus un to, kā ar viņiem mijiedarboties.
Latvijā tērēs 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes vērtēšanā, tikmēr Zviedrijā iegulda 104 miljonus eiro, lai skolās atgrieztos pie mācību līdzekļiem papīra formātā, jo savulaik šajā Skandināvijas valstī notikusī pāreja uz mācību līdzekļu digitālo versiju izmantošanu datoros un planšetdatoros pēc gadiem ir atzīta par pārsteidzīgu.
Pērn politiķi pensionārus iepriecināja ar solījumu no šā gada 1. janvāra paaugstināt pensiju neapliekamo minimumu līdz 1000 eiro iepriekšējo 500 eiro vietā. Daudzi pensionāri jau sajutās kā bagātnieki! Iedomājieties: vairāk nekā puse no pērn piešķirtajām pensijām nepārsniedz 500 eiro, bet 88% pensiju nepārsniedz 1000 eiro mēnesī.
Rakstot par to, kādas izmaiņas pensiju saņēmējus gaida šogad, nedaudz atskatījāmies arī uz pagājušo – 2024. – gadu, kurā Latvijas iedzīvotāji no medijiem uzzināja šokējošo faktu, ka lielākā vecuma pensija valstī ir 43 000 eiro, un ne jau gadā, bet mēnesī.
Šodien zemes klēpī tiek guldīta diriģente Anitra Niedre, rīt – meitene ar eņģeļa balsi Ketrina Raena Kušnere. Pēc traģiskās autoavārijas slimnīcā turpina ārstēties vairāki cietušie, divi – jauna meitene un sirms šoferis – cīnās par dzīvību. Tikmēr publika interneta forumos un soctīklu komentāros prasa vēl vairāk asiņu. Šofera ģimenei izteikti draudi.
Jaunais gads ir sācies ne tikai ar sniegu un apledojumu, bet arī ar dažādām izmaiņām likumos un noteikumos, kas ietekmē lielu daļu no mums. Piemēram, paviesojoties degvielas uzpildes stacijā, nācās samaksāt vairāk nekā pirms nedēļas, jo akcīzes nodokļa pieaugums atspoguļojas degvielas cenā.
Sākoties jaunam gadam, daudzi izvirza sev lielākus vai mazākus mērķus un sāk piepildīt sev svarīgas apņemšanās. Citi par šo fenomenu vīpsnā un norāda, ka Jaungada apņemšanās bieži izrādās tikpat nenoturīgas kā mūsu nepastāvīgās ziemas, kad sniegs te uzkrīt un te – tikpat ātri atkal noplok.
2025. gads ir klāt. Aizvadītais gads ļāvis katram no mums atskatīties uz visu, kas piedzīvots. Izvērtēt grūtības, kas stiprinājušas, un atcerēties priekus, kas iedvesmojuši. Iepriekšējais gads mums visiem kopā, Latvijas iedzīvotājiem, ir nesis gan veiksmes mirkļus, gan arī licis sastapties ar izaicinājumiem iekšpolitikā un ārpolitikā, atgādinot par to, ka pastāv vesela virkne dažādu problēmu, kam nepieciešami risinājumi.
