Blogi

Pagājušajā nedēļā ikviens tika aicināts apmeklēt semināru Vilim Rīdzeniekam – 140. Fotogrāfija – laikmeta lieciniece, kas notika Livonijas ordeņa pilī Ventspilī. Fotogrāfija, fotografēšana raisīja dažas pārdomas.

Nesen Ventas Balss rakstīja par Staldzenes stavkrastā nojauktajām buvēm, kuras bija nonākušas līdz tam slieksnim, kad pamazām brukošais stāvkrasts būtu pārstājis tās turēt. Kā teikts rakstā, mainoties ierastajai ainavai cilveki kļūst nostalģiski. Arī es, jo Staldzenē pagājušas daudzas manas bērnības vasaras, un šī vieta man vienmēr būs īpaša.

Profesijas izvēle droši vien ir viens no būtiskākajiem jautājumiem katra cilvēka dzīvē. Mūsdienās, protams, sen vairs nav tā, kā agrāk, kad vienreiz izmācījies augstskolā vai tehnikumā un tad visu atlikušo dzīvi varēji vienkārši strādāt.

Valsts svētku nedēļā Latvijā laikapstākļi nelutinās – turpināsies pelēcīgs rudens. Tas nekas – varam iedegt ne tikai sveces, lai radītu patīkamu un svētku noskaņu, bet gaismu varam iedegt arī savās sirdīs un domās.

Ir sācies novembris, kas mūsu platuma grādos atnāk ar pelēkiem rītiem, patumšiem vakariem, rudenīgām vētrām un zemākām gaisa temperatūrām. Kā reiz sacīja kāda laba paziņa – ar lidmašīnu atgriežoties no komandējuma Rietumeiropā, šķitis, it kā Latvija būtu zem tāda krietna pelēku mākoņu vāka.

Laikapstākļi pēdējās nedēļas mūs lutina, tādēļ pirmais apkures rēķins nesolās būt pārāk skarbs un maku, cerams, vien mazliet papluinīs. Kā drusku stiprāks vējš rudens pievakarē. Pilsētas iedzīvotājiem šajā sezonā nedaudz samazināts apkures tarifs, un ventspilnieki rudens vējiem parasti ir gatavi – pēc spējākiem pūtieniem ātri prot samobilizēties un jau rīta agrumā novākt lūzušos zarus.

Pēdējā laikā arvien plašāk izplatās, tā teikt, jauna kustība – kvadrobika. Izklausās jau diezgan normāli, liekas – kāds jauns sporta veids vai kaut kas ar kvadricikliem saistīts. Nē, mīļie! Tie ir cilvēki, visbiežāk bērni, kuri sevi identificē ar kādu zvēru. Viņi pārvietojas četrrāpus, ņaud, rej, mēdz ēst arī dzīvnieku pārtiku un nokārtoties tā, kā to dara mājas mīluļi.

Šonedēļ Ventspils Augstskolā norisinājās konference Ventspils paralēle VIII. Grāmata – laikmeta un kultūras liecība, kas veltīta latviešu grāmatniecības piecsimtgadei.

Nu jau kādu laiciņu likums paredz iespēju sekmīgākai iedzīvotāju iesaistei lēmumu pieņemšanā veidot kādas konkrētas teritorijas iedzīvotāju padomi. Tas nozīmē, ka noteiktā kārtībā ievēlētu pārstāvju kopums ar zināmu regularitāti sanāk kopā, lai apspriestu savā teritorijā aktuālo, un šajās sanāksmēs apspriestais reizē kalpo kā atgriezeniskā saite un atbalsts pašvaldībai.

«Vēsturiskā atmiņa savieno pagātni, tagadni un nākotni.» «Vēstures zināšanas palīdz izvairīties no kļūdām un negatīvas vēsturiskās pieredzes atkārtošanās nākotnē.» «Tie, kas neatceras pagātni, ir nolemti to atkārtot.» Šie ir dažādu cilvēku citāti.

Klāt rudens, un klāt arī laikrakstu un žurnālu abonēšanas laiks – 1. oktobrī ir iesācies jaunais abonēšanas periods 2025. gadam, kas turpināsies līdz pat decembra beigām. Vietējai avīzei, lai kur tā iznāktu, ir īpaša misija – tā ir vistuvāk savam lasītājam, tādējādi tai izdodas atspoguļot un izcelt to ikdienu, kas ir vissvarīgākā vietējam lasītājam.

Apmēram gadu manos darba pienākumos ietilpst sekošana līdzi tam, kas notiek Ventspils novadā, lai varētu par aktuālo vēstīt Ventas Balss lappusēs. Tas nozīmē pilnīgi visu domes sēžu noklausīšanos platformā YouTube, kur tās publiski pieejamas ikvienam, jo to paredz likums.

«Kad kaut kas ir īsts, tas ilgst mūžīgi.» Tāds paraksts bija lasāms pie kāda feisbukā publicēta sirmgalvju laulāta pāra foto, kam blakus redzama arī viņu jaunības dienu fotogrāfija. Pie abiem foto daudz patīk atzīmju un atzinīgu komentāru par ilgo laulību.

Latvijas sabiedrību pamatīgi sašūpojusi Finanšu ministrijas vēlme ķerties klāt ikviena uzkrātajam 2. pensiju līmenim, no tā 1% novirzot pensiju 1. līmenī, jo šāda manipulācija nepieciešama, lai lāpītu pamatbudžeta iztrūkumu, kompensētu nodokļu izmaiņas, kuru dēļ strādājošie saņems vairāk.

Septembris dāsni dāvā vienu zeltainu, saules pielietu dienu pēc otras. Katrs rīts liek priecāties, ka salnas vēl nenāk kost dāliju galvas, vien viegls, rudenīgs dzestrums apklāj zālē gulošos ābolus ar biezu rasas kārtu. Vakari ietinas miglā. Rudenim piestāv mazliet sentimenta.

Aizvadītās brīvdienas pagāja rudenīgās noskaņās – daudz pelēkuma, daudz slapjuma. Taču aktīvākos šie laikapstākļi nenobiedēja un nelika pavadīt laiku mājās pie siltas tējas krūzes.

Mūsdienās cilvēka ikdiena ir gana strauja. Darbi, ģimene, bērni, mājas rūpes, vizītes pie ārstiem, radu un draugu apciemojumi, pa kādam hobijam – tā mēs dienu no dienas riņķojam savās gaitās, cenšoties visu vajadzīgo paspēt.

Septembris – Dzejas dienu laiks, kad dzeju rakstošie aktīvāk nekā citkārt dodas pie saviem lasītājiem un klausītājiem, apciemo skolas, bibliotēkas, kultūras namus. Dzeja skan ielās, skvēros, laukumos un uz peroniem. Nupat Ventspils dzejnieki atgriezušies no Kurzemes Dzejas dienām Kuldīgā, kur sasmēlušies idejas, iedvesmu un klausītāju mīlestību.

Tagad, kad tikko sācies jaunais mācību gads, pat tad, ja jūs pats nemācaties nevienā no skolām vai augstskolām, līdz jums vienalga var nonākt kāds uzdevums no citiem, kuri ir uzsākuši mācības.

Vasara pietuvojusies savai izskaņai, un līdz ar to noslēdzas arī sezonas darbi. Uz laiku tajos nodarbinātie steidz iegūt bezdarbnieku statusu un ķerties pie pastāvīga peļņas avota meklēšanas. Kāds ir gatavs pārkvalificēties vai pilnveidot esošās prasmes. Starp bezdarbniekiem, ar kuriem sazinājās Ventas Balss, dominē tie, kuri bija nodarbināti privātajā sektorā.